Janvāra beigās Jēkabpilī novērota reta dabas parādība ziemas mēnešiem – varavīksne, kas parasti raksturīga siltākajam gadalaikam. Kāda jēkabpiliete iemūžinājusi šo neparasto skatu fotogrāfijā un dalījusies ar to. Meteorologs Toms Bricis iepriekš skaidrojis, ka ziemā varavīksne veidojas ļoti reti, jo saules ir maz, un nokrišņus bieži pavada bieza mākoņu sega, kas neļauj saules stariem tos izgaismot. Taču viņš piebilst, ka šī ziema vēl var sagādāt daudzus pārsteigumus.
Sinoptiķi prognozē, ka nedēļas nogalē laikapstākļi kļūs vēsāki. Februāra sākumā temperatūra Latvijā pazemināsies, un daudzviet sagaidāms sniegs. Janvāra pēdējā dienā gaisa temperatūra vēl sasniegs +6 grādus, taču nedēļas nogalē tā pieturēsies ap nulli, un iespējams sniegs. Nākamnedēļ gaidāms neliels sals, brīžiem uzspīdēs saule, kā arī iespējami nelieli sniegputeņi. Vējš saglabāsies lēns.
Ieberiet griķus savās kurpēs. Šī metode tiek nodota no paaudzes paaudzē.
Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem vidējā gaisa temperatūra joprojām būs virs normas, un februāris kopumā solās būt aptuveni par četriem grādiem siltāks nekā ierasts.
Lai gan šī ziema bijusi neparasti maiga, aukstuma viļņi joprojām var skart Eiropas daļu, un pastāv iespēja, ka tas notiks janvārī. Tikmēr meteorologi jau prognozē, kāds varētu būt 2025. gada pavasaris un vasara.
Agru pavasari šogad nevajadzētu gaidīt – martā temperatūra lielākoties atbildīs klimatiskajai normai, lai gan daudzviet tā būs nedaudz virs vidējā. Pēc neparasti siltas ziemas iespējams vēsāks pavasaris, jo iepriekšējo gadu dati liecina, ka pēc siltām janvāra dienām martā nereti novērojama negatīva temperatūras anomālija. Taču pašreizējās prognozes liecina par pretējo – sagaidāma pozitīva temperatūras novirze, un pavasaris, visticamāk, pilnībā iestāsies mēneša vidū.
Laikapstākļu centra eksperti paredz, ka pavasaris būs agrs un silts. Saskaņā ar viņu aprēķiniem marts varētu būt aptuveni četrus grādus siltāks par normu, bet aprīlis – par trim grādiem siltāks. Augstāka temperatūra martā varētu veicināt agrāku pavasara iestāšanos. Tā kā sniega šogad ir maz, saules enerģija netiks patērēta tā kausēšanai, kas varētu vēl vairāk paātrināt sasilšanu. Parasti maksimālais sniega biezums tiek novērots marta sākumā, taču februārī ievērojama sniega segas uzkrāšanās nenotika.
