Tu atnāc mājās, novelc darba uzvalku vai džinsus, un tava roka automātiski sniedzas pēc vecā, izstieptā džempera, kas tev uzticīgi kalpo jau desmit gadus.
Un tās treniņbikses ar caurumu celī? Tās taču ir tik ērtas! Man ir 50, un, godīgi sakot, arī es tā dzīvoju ilgu laiku. Bet tad sapratu – tas ir strupceļš. Ļaujiet man pastāstīt, kāpēc.
Vecs ne vienmēr ir mājīgs
Iedomājieties: jūs uzvelkat savu iecienītāko veco džemperi. Tas ir maigs, pazīstams, pat nedaudz mīļš. Bet, ja ieskatāties vērīgāk, audums ir nolietojies, krāsa sen izbālējusi, un smarža… Būsim godīgi – ar laiku drēbes sāk ost pat pēc mazgāšanas. Šķiedras uzsūc virtuves smakas, sviedrus un pat dūmus. Kādu dienu mana sieva man teica: “Šajās biksēs tu izskaties kā cilvēks, kurš jau sen padevies.” Sākumā biju aizvainots, bet pēc tam pārdomāju. Viņai bija taisnība – mēs pavadām vairāk laika mājās nekā jebkur citur. Ja mājās valkāju drēbes, kas der tikai grīdu mazgāšanai, es arī jūtos atbilstoši.
Jāciena sevi arī mājās
Pastāv uzskats, ka mājās var atpūsties un neuztraukties par savu izskatu. Es piekrītu, bet ar atrunu: atpūsties – jā, izskatīties nevīžīgi – nē. Mājas drēbes nenozīmē vecas drēbes. Tās nozīmē ērtas, tīras un pieklājīgas drēbes. Es veicu eksperimentu. Izmetu visus vecos T-kreklus un bikses, kas nederēja nekam citam kā žoga krāsošanai. Nopirku vairākus vienkāršus, bet glītus mājas apģērbu komplektus – mīkstas bikses no patīkama auduma un dažus T-kreklus, kurus nekautrētos uzvilkt pat negaidītu viesu priekšā. Un ziniet, dzīve mainījās.
Apģērba psiholoģija
Apģērbs, ko valkājam, ir vairāk nekā tikai auduma gabals. Tas sūta signālu mūsu apziņai. Kad uzvelc kaut ko tīru un kārtīgu, jūties enerģiskāks un sāc sevi vairāk cienīt. Tas ir kā ar gultas veļu – kuram gan patīk gulēt uz saplēstām spilvendrānām? Tad kāpēc būtu pieņemami mājās valkāt kaut ko novalkātu un nepievilcīgu?
Bet kādu kļūdu pieļauj vairums cilvēku? Lūkosim!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
