Lielākā daļa viesu skatījās uz viņu apmulsuši, jo viņi saprata, ka viņa runā par mani, un ir saprotams, ka es nēsāju dzirdes aparātus.
Boss: Kundze, varu jums apgalvot, ka mēs neko tādu neļaujam. Ja jūs varētu parādīt uz oficiantu, kas tādas nēsā, es ar prieku tiktu ar viņu galā!
Sieva: Dieva dēļ! Šī meitene!”, – viņa norāda uz mani, jo es vēl stāvu pie viņu galdiņa, – “Mēs šeit esam bieži viesi, bet es agrāk nekad nebiju redzējusi tādu nevērību pret klientu.
Boss: Man ļoti žēl. Nav neviena cienīga argumenta, lai attaisnotu tādu viņas uzvedību..
Sieva: Es arī tā domāju. Es vienkārši…
Boss: Es nevēršos pie jums. Es runāju ar savu kolēģi un draugu. Bet jūs… – pavērsies pret sievu, – esat nicināms cilvēks. Kā jūs uzdrošināties atnākt uz šejien un tā runāt manu darbinieku? Tas taču ir acīmredzami, ka viņa nēsā dzirdes aparātus. Visi pārējie viesi to nez kāpēc ir sapratuši. Tagad jūs ne tikai apkaunojāt sevi un pārējos apmeklētājus pie jūsu galdiņa, bet arī manus darbiniekus. Man ļoti žēl, bet esmu spiests lūgt jums aiziet, kundze. Pārējie viesi pie jūsu galdiņa var palikt, ja to vēlas, bet es nevaru ļaut jums tā izturēties pret maniem darbiniekiem. Lūdzu, atstājiet šī restorāna telpas. Nekavējoties!
Sieva: Labi! Bet jūs drīz nožēlosiet, ka izdarījāt tik milzīgu kļūdu, runājot ar mani tādā tonī! Jūs pazaudēsiet savu biznesu! Mans vīrs ir advokāts, un viņš…
Vīrs: Pietiek. Man ir ļoti žēl. Jūsu oficiante ir apkalpojusi mūs arī iepriekš, un es zinu, ka viņa nēsā dzirdes aparātus, un es savu sievu neatbalstu!, – tad viņš metās pie sievas – es uzskatu, ka tev ir jāiet mājās. Es esmu izsalcis, un vēlētos pasūtīt, lūdzu.
Sieva skatās pa malām, un visi apkārtējie viesi sēž klusmā. Pēc tam viņa pieceļas un izskrien no restorāna. Es pieņemu pasūtījumu, un pārējā vakara daļa norit ļoti gludi. Kad vīrieties maksāja par savām vakariņām, viņš mani pasauca.
Vīrs: Man ir ļoti liels kauns par tādu manas sievas uzvedību. Jūs zināt, es nestrādāju, un viņa arī nē. Es naudu vinnēju loterijā. Pirms mēs kļuvām bagāti, es biju vienkāršs grāmatvedis un strādāju apavu veikalā. Es patiešām nezinu, kāpēc viņa tā mainījusies. Es apsolu, ka vairs nekad viņu šurp nevedīšu!
Pats pasūtījums maksāja aptuveni 400 dolārus, bet vīrietis man atstāja ievērojamu summu dzeramnaudā. Viņš joprojām nāk pie mums ar draugiem, bet savu sievu nekad neved. Viņš lūdz man, lai es apkalpoju viņu galdiņu, un vienmēr atstāj patiešām labu dzeramnaudu!