Cepamais pulveris un soda: kāda ir atšķirība?

Ko jūs parasti pievienojat mīklai, lai izstrādājums sanāktu gaisīgs, mīksts un porains? Vieni atbild: “Protams, sodu”. Citi atbild: “Cepamo pulveri”. 

Kur tad īsti ir atšķirība? Un kas ir populārāks saimnieču vidū – soda vai cepamais pulveris?

Sodu pievieno mīklai keksu, pīrāgu, cepumu cepšanai, lai tie sanāktu maigi un poraini. Bet soda pati par sevi tādu burvestību mīklā neveic, tāpēc, kā visi jau to zina, mēs sodai pievienojam etiķi. Tad notiek reakcija un izdalās ogļskābā gāze, tieši tāpēc arī izstrādājumi sanāk maigi un pufīgi.

Mēs pa vecam pievienojam tējkaroti sodas, pēc tam pievienojam etiķi, kad tas viss izčūkst, pievienojam mīklai. Bet pieredzējuši kulināri iesaka sodu pievienot sausajām mīklas sastāvdaļām, piemēram, miltiem, un etiķi šķidrajām sastāvdaļām. Pēc tam, kad tas viss samaisīsies, reakcija notiks tieši mīklā. Bet pēc manas pieredzes galarezultāts ne vienmēr sanāk tik gaisīgs, kā gribētos.

Kāpēc? Tāpēc, ka šajā gadījumā, lai iegūtu vēlamo rezultātu, ir precīzi jāzin sodas un etiķa attiecība. Un cik daudz šī maisījuma pievienot, piemēram, 1 kilogramam miltu? Ja pievienosim pārāk daudz sodas, tad izstrādājumam būs nepatīkama garša. Lai pārāk nenoslogotu sevi ar šo jautājumu, var veikalā iegādāties cepamo pulveri.

Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu

Pievienot komentāru