Eiropai ir jāpārdomā elektromobiļu ieviešanas grafiks, lai samazinātu atkarību no Ķīnas, sacīja BMW vadītājs Olivers Zipse.
Vērienīgā BMW autobūves koncerna vadītājs ir aicinājis Eiropas politikas veidotājus pārskatīt plānus līdz 2035. gadam aizliegt benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļu izmantošanu, pretējā gadījumā riskējot paļauties uz Ķīnas elektromobiļu akumulatoru ražotājiem.
Uzstājoties otrdien Parīzes automobiļu izstādē, BMW vadītājs Olivers Zipse mudināja regulatorus ļaut Eiropas automobiļu ražotājiem izmantot savas tehnoloģiskās priekšrocības un papildus elektrotransportlīdzekļiem atļaut uz ceļiem laist arī citas paaudzes mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus.
Lai gan Eiropa atpaliek no Ķīnas pieejamu elektrotransportlīdzekļu un izšķirošo akumulatoru tehnoloģiju izstrādē, kas ir elektromobiļu revolūcijas virzītājspēks, tā ir nozīmīgs spēlētājs alternatīvo degvielu, piemēram, e-degvielas, biodegvielas un ūdeņraža degvielas elementu automobiļu, izstrādē.
Zipse radīja satraucoši drūmu priekšstatu par noskaņojumu Eiropā, tuvojoties 2035. gada termiņam, sakot, ka tas “sliecas uz pesimismu” un ka reģionā ir nepieciešams jauns tiesiskais regulējums, lai saglabātu konkurētspēju.
Viņš piebilda: “Ja visaptverošā CO2 emisiju samazināšanas pasākumu kopuma ietvaros tiktu koriģēts 100 % BEV mērķis līdz 2035. gadam, Eiropas oriģināliekārtu ražotāji būtu arī mazāk atkarīgi no Ķīnas bateriju jomā. Lai saglabātu veiksmīgu virzību, ir svarīgi, lai politikas satvars būtu stingri tehnoloģiski orientēts.”
Elektromobiļu pārdošanas apjomu apstāšanās ir būtiska problēma Eiropas ražotājiem
Visā Eiropā autoražotāji, tostarp BMW, Volkswagen un Renault, kā arī Itālijas valdība ir aicinājuši mīkstināt vai atlikt CO2 mērķus, baidoties no bargu naudas sodu ietekmes, ko radītu zemāki nekā gaidīts EV pārdošanas apjomi.
Eiropas Automobiļu ražotāju asociācija (ACEA), kas pārstāv 15 lielākos Eiropas autoražotājus, paziņoja, ka tās biedriem varētu draudēt “vairāku miljardu eiro sodanauda”, jo pāreja uz elektrisko automobiļu ražošanu nav bijusi pietiekami ātra, lai sasniegtu ES mērķus.
Zipse Parīzes izstādē sacīja, ka 2035. gadā noteiktais CO2 emisiju samazināšanas termiņš automašīnām “vairs nav reāls” un ka aizliegums ir būtisks izaicinājums, kas “var apdraudēt arī Eiropas autobūves nozari tās sirdī un, ņemot vērā šodienas pieņēmumus, novest pie masveida nozares sarukuma kopumā”.
Pieaug neapmierinātība ar 2035. gada termiņu
Septembrī Itālijas premjerministre Džordžija Meloni kritizēja ES par “pašiznīcinošo” politiku attiecībā uz pāreju uz elektriskās piedziņas ražošanu un solīja panākt izmaiņas. Arī Čehija, kas ir viena no Eiropas lielākajām automobiļu un to daļu ražotājām, arvien skaļāk pieprasa noteikumu mīkstināšanu.
Saskaņā ar ACEA datiem augustā ES pārdoto automobiļu skaits samazinājās līdz 643 000, kas ir gandrīz par sesto daļu mazāk nekā pērn.
Tomēr elektromobiļu pārdošanas apjomi samazinājās straujāk – par gandrīz ceturtdaļu (24%) salīdzinājumā ar 2022. gada augustu. Krituma iemesls ir nepietiekams patērētāju pieprasījums, lai gan daži analītiķi vaino ražotājus, apgalvojot, ka tie nav pietiekami agri investējuši pārejā uz elektrisko automobiļu ražošanu un pārvērtējuši cenas, ko varētu pieprasīt.
Nozares analītiķi kā faktoru, kas palēnina elektromobiļu izplatību ES lielākajā automobiļu tirgū, min arī pievilcīgu subsīdiju atcelšanu Vācijas patērētājiem, kuri apsver pāreju uz elektromobiļiem.
Nesenie Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) priekšlikumi ieviest metāllūžņu norakstīšanas shēmu, lai stimulētu autovadītājus atteikties no piesārņojošiem transportlīdzekļiem, izpelnījās kritiku.
Vācijas Enerģētikas un ūdens rūpniecības asociācija (BDEW) iebilda, ka iestādēm būtu jākoncentrējas uz uzlādes infrastruktūras paplašināšanu, lai palielinātu elektromobiļu izplatību.