Kristīnai Milai bija vien 22 gadi, kad viņa iekārtojās strādāt pie Rosko ģimenes par auklīti. Meitene vecākiem iepatikās, un viņa ļoti ātri sadraudzējās ar bērniem. Rosko ģimenei bija 3 brīnišķīgas meitiņas.
Vismazākā no viņām bija mazulīte Talija – meitenītei bija 9 mēneši. Talija ļoti pieķērās savai auklītei.
Negaidīti vecāki uzzināja, ka jaunākā meitiņa ir slima. Viņai tika uzstādīta aknu saslimšanas diagnoze. Ārsti teica, ka bez aknu pārstādīšanas meitenīte ilgi nenodzīvos.
Vecāki bija izmisumā. Viņiem palīgā steidzās auklīte. Viņa nolēma kļūt par donoru meitenītei, kuru bija iemīlējusi no visas sirds. Vecāki bija pret, jo šī operācija ir arī ļoti riskanta. Bet Kristīna uzstāja.
Operācija noritēja veiksmīgi. Meitenīte jau skraida un lēkā tā, it kā nekāda operācija nemaz nebūtu notikusi.
Vai jūs izdarītu ko tādu, kā to izdarīja Kristīna Talijas labā?