Tiek prognozēts, ka Eiropas ekonomika šogad pieaugs par 0,8%, bet eirozonā – par 0,9%. Tas varētu palīdzēt eirozonai izvairīties no recesijas 2023. gadā.
Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni pirmdien preses konferencē sacīja, ka ES ekonomikai klājas labāk, nekā gaidīts, taču tas nenozīmē, ka tai klājas labi. EK jau iepriekš brīdināja, ka šogad varētu būt recesija pēc tam, kad trešajā ceturksnī bija redzami slikti ekonomikas rādītāji.
Eiropas Savienības ekonomika pērn pieauga par 3,5%, neskatoties uz konfliktu Ukrainā. Prognoze šim gadam ir 0,9%, kas ir zemāka par 0,6% prognozi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Paredzams, ka Vācijas ekonomika šogad nedaudz pakāpsies, taču tā joprojām atpaliks no Zviedrijas ekonomikas. Viens no iemesliem ir tas, ka Zviedriju Covid-19 pandēmija skārusi mazāk.
Baltijas valstis ir starp desmit valstīm, kurām šogad gaidāma lēnākā IKP pieauguma attīstība vai pat kritums. Latvijai un Igaunijai šogad tiek prognozēta izaugsme 0,1% līmenī, bet Lietuvai – 0,3% līmenī.
Citas valstis, kurām tiek prognozēts, ka ekonomiskā izaugsme pārsniedz 1%, ir Grieķija, Horvātija, Slovēnija un Portugāle.
Jaunākie dati liecina, ka Īrijai bija vislielākais izaugsmes līmenis no visām ES valstīm – 4,9%. Tomēr tas ir būtisks samazinājums salīdzinājumā ar 12,2% pieauguma tempu, kāds valstī bija pagājušajā gadā. Malta un Rumānija ieņem attiecīgi otro un trešo vietu. Abas valstis ES pievienojās 2007. gadā.
Prognoze ir labāka, nekā gaidīts, pateicoties jauniem enerģijas avotiem un zemam bezdarba līmenim.
Tomēr sinoptiķi nav pārliecināti par savām prognozēm, jo, iespējams, gāzes cenas krituma gadījumā iekšzemes pieprasījums varētu būt lielāks nekā gaidīts, kas varētu ietekmēt patēriņa cenas. Taču karš un ģeopolitiskā spriedze ir neparedzamas lietas.