Tu zini, jādzīvo tādā veidā, lai tu nepaliktu parādā, jo agrāk vai vēlāk nāksies samaksāt. Un reizēm tas izmaksā dārgāk, nekā tu domā.
Ir apkaunojoši izlikties, ka mīli, dot veltas cerības un solījumus, bet, pēc tam neatskatoties atpakaļ, atstāt to, kas tevi arvien mīl.
Bet vēl lielāks grēks – neapzināties, cik slikti esi rīkojies, vai arī rīkoties apzināti, nebaidoties pa sekām.
Nekas nav mūžīgs, tāpēc mums jādzīvo tā, lai nebūtu par ko nožēlot.
Nav svarīgi, ka tu esi parādā, cik daudz esi parādā kādā. Tev nāksies samaksāt. Daži to sauc par karmu, citi – par Dievu. Daži uzskata, ka šo “neveiksmi” piespēlē dzīve, citi vienkārši tam netic.
Bet ritenis griežas tādā pašā ātrumā, ar tādu pašu jaudu, un dažreiz tas var smagi skart. Un kad tas notiks… ir grūti pateikt.
Katrs saņem to, ko pelnījis. Katrs saņem to, ko dod. Agrāk vai vēlāk visi parādi tiek atdoti.
Dzīve katram sniedz mācību, kas padara cilvēku labāku.
Bet vai tu tici karmai?
avots: mesajeinspirationale.com