Lai kāda tu arī nebūtu, tu vienalga esi mana māte.
Kad man bija četri gadiņi, tēvs aizgāja no mums pie citas sievietes. Pēc tēva aiziešanas, mamma sāka iedzert un reiz atveda uz mājām vīrieti – tēvoci Vitju.
Tēvocis Vitja bija alkoholiķis, bet mamma ticēja, ka viņš beigs dzert, iekārtosies darbā un mums viss būs labi. Bet tēvocis negrasījās atmest dzeršanu, gluži pretēji, mamma sāka dzert biežāk kopā ar viņu un nodzērās tik tālu, ka viņu izdzina no darba.
Naudas mājās nebija, lai gan pudelei vienmēr līdzekļi atradās, turklāt arī draugi vienmēr nāca ar iedzeramo, un dažreiz arī uzkodas atnesa. Kad uz galda kaut kas palika pāri, tad man izdevās mazliet ieēst. Bet tajos gadījumos, kad patēvs neatrada sev uzkožamo, viņš uz mani kliedza, lai es neiedrošinos neko aiztikt.
LASI VĒL: Mēs ar māsu ienīdām patēvu, līdz sapratām, kas viņš ir par cilvēku
Mamma mēģināja mani aizstāvēt, palīdzēt kaut kā, bet patēvs kliedza arī uz viņu un par mani teica: Atdod viņu bērnu namā, es viņu nebarošu. Tā vienreiz es nonācu bērnu namā.
Tur es saņēmu labu izglītību, iestājos institūtā un pabeidzu to ar izcilību. Valsts man piešķīra dzīvokli, lai arī ne uzreiz, tomēr man izdevās iekārtoties labā darbā.
No sākuma strādāju kafejnīcā par oficianti, netālu no mājām. Vēlāk mani ievēroja kafejnīcas īpašniece un novērtēja manas zināšanas. Pēc tam mana karjera sāka virzīties kalnup. Tikai gada laikā no parastas oficiantes es tapu par kafejnīcas vadītāju, bet pēc trim, es jau pārvaldīju veselu restorānu tīklu.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
