1.Pirmajā posmā uz auga zemākās daļas daļā no 3 – 5 lapām notiek “apstulbināšana”. Tiek noņemti visi asni un ziedi, kuri veidosies starp šīm lapām. Tas ir nepieciešams, lai augs visus spēkus veltītu sakņu sistēmas veidošanai, kas spētu tālāk “pabarot” visu augu.
2. Nākošajā posmā tālāko 3 – 5 lapu daļā atstājam ziedus, sānos izveidojušos asnus noņemam.
3. Tālāk notiek viss tas pats, izņemot to, ka bez ziediem ļaujam augt arī sānu asniem, kurus pēc pirmās lapas izveidošanās izkniebjam.
4. Nākamajā kopā no 3 – 5 lapām atstājam uz sānu dzinumiem jau 2 lapas, tālāk 3, vēl augstāk 4.
5. Kad augstākā virsotne ir izaugusi, rūpīgi apgriežam auga kātu divas reizes ap stipeli un laižam virsotno uz leju, ļaujam augam nedaudz paaugties. Aptuveni 1 metru no dobes virsmas galotni nokniebjam. Formēšana ir beigusies.
6. Pēdējo gadu laikā radīti daudzi gurķu hibrīdu ar pušķu piesaiti. Tas ir, katras lapas stīgā veidojas pāri gurķīši. Bet, lai šāda īpatnība parādītos pilnībā, ir vajadzīgs savādāks formējums.
Sākuma stadijā formējums notiek tā, kā aprakstīts iepriekš.
Bet tālāko formēšanu veidojam strikti uz viena kāta, visus sānu dzinumus uz galvenā kāta noņemam.
7. Bet, ja katram augam atstāj lielāku barošanās laukumu (vismaz 1.5m x 1.5 m), tad var izmantot sekojošu veidu. Katru sānu dzinumu piesienam atsevišķi un izkārtojam tos dažādos virzienos. Vajag sekot līdzi tam, lai augšējie dzinumi neapēnotu zemākos, šajā gadījumā “apdullināt” vajag 6 – 7 zemākās stīgas. Vajag izveidot spēcīgu sakņu sistēmu, lai pabarotu tādu gurķu koku.
Tiem, kuriem šāda veidošanas metode liekas apgrūtinoša, būtu jāpievērš uzmanība firmas “Biotehnika” sēklām. Lieliska šādu hibrīdu īpatnība ir ierobežotajā sānu dzinumu augšanā (2 – 4), bet dažiem tādu nav vispār.