Kartupeļi vairs nedīgst un nebojājas — vectēvs man reiz parādīja, kā tos pareizi uzglabāt

Katru rudeni daudzi brīnās, kāpēc kartupeļi pagrabā sāk dīgt vai pūt — problēma parasti ir glabāšanas kļūdās.

Kartupeļu dīgšana un bojāšanās ir dabisks process, bet to var ievērojami palēnināt, ja ievēro dažus noteikumus. Kartupeļu dīgšana un bojāšanās ir atkarīga no glabāšanas apstākļiem. Ja telpā ir silts un gaišs, tie sāk dīgt, bet pārāk liels mitrums izraisa pelējumu un puvi.
Vēl viena bieža kļūda ir slikta ventilācija — ja kartupeļus tur plastmasas maisos vai cieši noslēgtos traukos, tie ātri sabojājas, jo trūkst gaisa apmaiņas.

Arī mehāniski bojājumi — skrāpējumi, plaisas vai spiedumi — rada vietas, kur var attīstīties puve. Ja kartupeļi ir novākti pārāk agri un tiem vēl ir plāna miziņa, tie bojājas vēl ātrāk.

Kā pareizi uzglabāt kartupeļus — vectēva pārbaudītie triki

Mans vectēvs pēc ražas novākšanas nekad nesteidzās kartupeļus uzreiz likt pagrabā. Viņš vispirms tos pāršķiroja, atstājot tikai veselās, sausās bumbas ar stingru mizu. Netīros kartupeļus viņš nemazgāja, tikai viegli notīrīja no lieliem zemes gabaliem.

Pēc tam viņš lika kartupeļus uz pāris nedēļām tumšā, vēsā vietā (ap +12…+18°C), lai tie “atpūšas”. Tikai tad tie nonāca pagrabā.

Vectēva galvenie noteikumi bija vienkārši, bet zelta vērtē:

  • Temperatūra: 5–8°C — ne par aukstu un ne par siltu.

  • Mitrums: ap 80% — pārāk sauss gaiss liek kartupeļiem vīst, pārāk mitrs — pūt.

  • Gaisma: pilnīga tumsa, jo gaismā veidojas dīgsti un zaļums.

  • Gaiss: kartupeļiem jājūt elpa — pagrabā jābūt labam gaisa apmaiņas ceļam.

Vectēvs kartupeļus vienmēr glabāja koka kastēs, nevis maisos. Katra kaste bija ne augstāka par 30–40 cm. Apakšā viņš klāja papīru vai vecas avīzes un ik pa laikam starp bumbu kārtiem lika lauku lapas — tās uzturēja pareizu mitrumu un patīkami smaržoja.

Interesanti, ka viņš reizēm iemeta arī pāris ābolus — tie izdala etilēnu, kas kavē dīgšanu. “Kad ābols un kartupelis guļ kopā, abi dzīvo mierā,” viņš smejoties teica.

No kā jāizvairās

Ir arī daži ieradumi, kas kartupeļiem var tikai kaitēt. Piemēram, nekad nemazgā bumbas pirms glabāšanas — mitrums ir galvenais puves iemesls. Tāpat neglabā kartupeļus plastmasas maisos vai cieši noslēgtos traukos, jo bez gaisa tie ātri sabojājas.

Vēl viens biežs klupšanas akmens — kartupeļi un sīpoli vienā vietā. Šie dārzeņi “nesadzīvo”, un, atrodoties kopā, tie zaudē svaigumu un bojājas daudz ātrāk. Tāpat izvairies no glabāšanas siltuma avotu tuvumā — piemēram, pie katliem, boileriem vai apkures caurulēm. Siltums stimulē dīgšanu, un jau pēc dažām nedēļām bumbas sāks zaļot un vīst.

Ja pagrabā gaiss kļūst pārāk sauss, vectēvs vienkārši novietoja trauku ar ūdeni, lai atjaunotu mitrumu. Savukārt, ja mitruma bija par daudz, viņš izklāja papīru vai sienu, kas palīdzēja uzsūkt lieko mitrumu un saglabāja līdzsvaru.

Kopsavilkums

Kartupeļu uzglabāšana nav sarežģīta, ja ievēro dažus pamatprincipus. Vectēva metode ir pārbaudīta gadiem — bez ķimikālijām un īpašām ierīcēm. Galvenais ir pareizs mikroklimats, šķirošana un regulāra pārbaude. Ja kāds kartupelis sāk bojāties, tas jāizņem uzreiz, lai neietekmē pārējos.

Tā, kā to darīja mans vectēvs, kartupeļi paliek stingri, garšīgi un nebojājas līdz pat pavasarim. Izmēģini arī tu — šie vienkāršie paņēmieni tiešām strādā.