Tikai tie, kas saskārušies ar šiem “ciemiņiem”, saprot cik daudz posta zālienam un augiem tie spēj izdarīt. Turklāt tie ir ļoti strādīgi…
Bet vispirms sapratīsim ko labu tie dara mūsu dārzā, lai nedaudz pārdomātu, ka dabā ir savi cikli un viss ir pakārtots un sakārtots. Pateicoties kurmju darbībai, zeme kļūst irdenāka, augsnes slāņi pārvietojas no dziļākiem uz virspusējiem, tādējādi notiek aprite, kas ir svarīga normālai augsnes bioceonozes darbībai. Augsnes uzirdināšanas rezultātā tajā nonāk skābeklis, kas baro augu saknes. Tas savukārt palīdz audzēt dārzeņus un citas kultūras.
Kurmji barojas ar zemesvēžiem, kuri bojā augus un to augļus dārzos. Tāpat kurmji ēd vaboles un kāpurus, palīdzot dārzkopjiem ātrāk atbrīvoties no nevēlamiem viesiem, kas var sabojāt ražu. Kurmji arī tiek galā ar mazām pelēm un žurkām. Asā oža palīdz viņiem ātri atrast alās mītošos grauzējus.
Kurmju labvēlīgā ietekme dārzā izpaužas šādi:
-cīņa ar kaitēkļiem;
-koku un vērtīgo kultūru saglabāšana;
-liekā ūdens novadīšana no teritorijas;
-ražības palielināšana;
-augsnes aerācija (piesātināšana ar skābekli).
Viņi veic sava veida meliorāciju, uzlabo augsnes un ūdens izmantošanas efektivitāti, kas ietekmē ražu. Kurmji arī cīnās ar kaitēkļiem, tiek galā ar maijvaboļu kāpurus un apgādā augsni ar skābekli.
Kurmji negrauž augu saknes – tie barojas ar kukaiņiem un tārpiem. Tomēr viņu rakumi var sabojāt saknes, īpaši, ja tie atrodas tuvu virsmai. Ja teritorijā apmetas vesela kurmju “ģimene”, tie var nodarīt kaitējumu. Parasti mātīte un tēviņš dzīvo kopā, un drīz vien viņiem parādās pēcnācēji. Vienas dienas laikā šie dzīvnieki var izrakt līdz pat pieciem kvadrātmetriem zemes, meklējot barību. Viens kurmis dienas laikā var izrakt līdz 20 metrus garus tuneļus.
Rakšanas procesā šie dzīvnieki sajauc neauglīgo augsnes slāni ar auglīgo. Ja jūsu teritorijā ir apmetušies kurmji, tas tieši norāda uz kaitēkļu – maijvaboļu kāpuru un citu – klātbūtni. Šādā gadījumā kurmji darbojas kā “zemes tīrītāji”, jo tiek galā ar tiem, kas bojā iestādītās kultūras. Kurmji var nodarīt kaitējumu jūsu teritorijā – viņi var būt bīstamu problēmu pārnēsātāji. Par šo iedomājas vien retais.
Tāpat viņi var kaitēt augsnei, kokiem un augiem dārzā, jo rakdami pazemes ejas, var izraisīt dobes iebrukšanu, kur stādīti sakņaugi. Turklāt kurmji var kļūt par nestabilas augsnes un izskalošanās iemeslu, kas pasliktina tās auglību. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā atbrīvoties no kurmjiem, ir viņu eju appludināšana.
Lai to izdarītu, jāatrok ala, jāievieto tajā šļūtene un jāuzlej ūdens. Šī metode būs efektīva, ja kurmis nesen ir parādījies teritorijā un viņa tuneļi vēl neveido sazarotu un sarežģītu tīklu. Kaķiem patīk medīt kurmjus un kurmjveidīgos. Tāpēc, sajūtot kaķa smaku, kurmis aizies.
Tomēr, tā kā kurmjiem ir muskušu garša, kaķi viņus neēd – tikai noķer. Lai atbaidītu žurkas, peles un kurmjus no teritorijas, var izmantot šādas smaržīgās zāles:
-melnā sakne (grauzēju biedēklis),
-vērmele,
-plūškoks,
-lauku mētra,
-kumelīte,
-biškrēsliņš.
Šie augi izdala grauzējiem un nevēlamiem dzīvniekiem nepatīkamu smaku, kas palīdzēs tos atbaidīt no jūsu zemes. Kurmji, peles un žurkas slikti panes samtenes smaržu. Šo ziedu aromāts atbaida kaitēkļus, tāpēc samtenes bieži izmanto augu aizsardzībai pret kukaiņiem un grauzējiem. Lai atbrīvotos no kurmjiem teritorijā, izmēģiniet šādas metodes:
Lasi vēl: Lielu popularitāti ieguvušas Labubu rotaļlietas – kas tās ir un kāpēc tās ir jauna tendence
-Uzstādiet skaņas atbaidītājus vietās, kur parādījušās kurmju ejas.
-Izgatavojiet propellerus no plastmasas pudelēm ar iegriezumiem un uzlieciet tos uz mietiem.
-Tuneļos novietojiet lamatas kurmjiem.
-Lietojiet īpašas kurmju lamatas, ievērojot instrukcijas.
-Izmantojiet smaržvielas granulās vai bumbiņās ar kurmjiem nepatīkamu aromātu.
-Stādiet augus, kas atbaida kurmjus, piemēram: narcišu, samteņu, fritilāriju, sīpolu, ķiploku, dilles, seleriju vai baziliku.
-Profilaksei teritoriju var norobežot ar aizsargbarjeru – no biezas plastmasas vai metāla sieta, šīfera, ruberoīda vai linoleja.
Lai atbaidītu kurmjus, peles un žurkas, var izmantot ēteriskās eļļas no šādiem augiem: Bergamote , Melnie pipari , Kamfora laurs , Hrizantēma , Narcise , Ģerānija , Gaulterija, Salvija, Sīpols (disulfīds), Sniegpulkstenīte , Mūžzaļais bukšpanis , Eikalipts, Priede , Egle, Rīcineļļas augs , Kanēlis .
Ēteriskās eļļas var izmantot kurmju atbaidīšanai, uzpilinot tās uz auduma vai vates un izvietojot tos kurmju aktivitātes vietās. Tāpat var dažus pilienus eļļas iepilināt ūdenī un ar to apliet kurmju alas. Kurmjiem nepatīk arī sīpola, ķiploka, dilles un selerijas smarža! Kurmjiem nepatīk zivju smaka, tāpēc viņi cenšas izvairīties no šādām vietām. Lai atbaidītu kurmjus ar zivju atliekām, ielieciet tās alās vai to tuvumā.
Ar kurmjiem dārzā vajadzētu cīnīties humānos veidos, piemēram, izmantojot skaņas atbaidītājus, smaržvielas vai paštaisītas lamatas. Ir svarīgi atcerēties, ka kurmji arī sniedz labumu, uzirdinot augsni un izskaužot kaitēkļus. Tādējādi, izmantojot šo informāciju, iespējams regulēt, kur kurmji drīkst uzturēties, bet kur – nē.
Kādas attiecības veidot ar kurmjiem – izlemiet paši! Rakstiet, kā jūs cīnāties ar kurmjiem un kādas ir jūsu attiecības ar tiem! Veidosim kopā optimālas un humānas metodes!
