Aizvien biežāk dārzkopji ziņo, ka savos dārzos pamana lielus (līdz 15 cm garus) gliemežus. Tie, starp citu, ir kaitīgi ražai un ne tikai
Šos rudos ēdājus sauc par spāņu gliemežiem. Tie izceļas ar augstu izplatību un milzīgu ēdelību. Vienas sezonas laikā viens kaitēklis var izbojāt līdz 20 kvadrātmetriem sējumu. Turklāt tie aktīvi izstumj vietējās gliemežu sugas, izjaucot ekoloģisko līdzsvaru. Eži un putni šos kaitēkļus neēd, jo viņos ir vielas, kas var kaitēt. Siltā un mitrā laikā (kāds ir tieši tagad) tie ļoti ātri vairojas.
Viena mātīte sezonā var dēt līdz 300 olām. Ziemu tie pārlaiž augsnē un koku mizā, viegli izturot salus. Vasarā dienas laikā tie slēpjas ēnā zem dekoratīvo augu lapām. Ēst tie dodas naktī. Ja parastie gliemeži lēnām grauž lapas, tad rudie var vienas nakts laikā apēst visu augu. Šie kaitēkļi ne tikai atstāj nepatīkamas gļotainas pēdas, bet arī izgrauž augus no iekšpuses. Īpaši liels kaitējums tiek nodarīts kāpostiem, zemenēm, tomātiem un dekoratīvajiem augiem.
Pēc to invāzijas dobes paliek tikai cauras lapas un bojāti augļi. Cilvēkiem kaitīgi ir parazīti, ko šie gliemeži pārnēsā. Tie var būt gan nematodes, gan liellopu lenteņi. Ar rijīgajiem milzeņiem jācīnās ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Gliemeži nepanes stipras smaržas. Paņemiet 1 kg aromātisku augu (lavandu, salviju un rozmarīnu), aplejiet ar spaini verdoša ūdens un uzstājiet diennakti. Tad ar šo uzlējumu aplaista problemātiskās vietas. Atlikušos augus (kā dabisku repelentu) var izklāt starp dobēm.
Efektīvi darbojas pelni un sinepju pulveris. Izkaisot tos ap augiem, jūs pasargāsiet tos no gliemežiem. Šie materiāli kairina viņu jutīgos vēderus. Dārzā var izlikt arī bojātus augļus. Kaitēkļi 100 % sapulcēsies uz mielastu. Gliemežus piesaistīs arī visapkārt izvietotās ēsmas – konservēta kaķu barība, sajaukta ar klijām.
Mazākās teritorijās dārzkopji gliemežus noķer zem slēptuvēm. Šim nolūkam var izmantot lielas augu lapas, dēļus, necaurspīdīgu plēvi, šīferi un citus materiālus. Tā kā viņi barojas naktī, tad dienā slēpjas zem segmateriāliem. Atliek vien apstaigāt teritoriju un viņus savākt. Lai pasargātu augus, kas aug podos vai augstās dobēs, apberiet zemi ap tiem ar asas formas grants šķembām, bet pašas dobes un podus apvelciet ar vara lentu, kas izraisa vieglu elektrošoku. Rudenī, pēc pirmajām salnām, pārrociet augsni, lai sabojātu gliemežu olas.
Pelēkie krupji, kas bieži dzīvo dārzos, ar prieku ēd gliemežus. Tāpēc ierīkojiet viņiem “krupju mājiņas” ēnainos un mitros stūros. Tās var būt veci māla podi.
Lai kontrolētu gliemežu populāciju, uzturiet kārtību dārzā. Aizvāciet dēļus, kastes, vecu plēvi un atkritumus – tās ir iecienītas slēptuves un vairošanās vietas. Šie rijīgie radījumi ēd visu, ko vien sasniedz. Manā dārzā viņi ēda bietes, zemenes, zaļumus, kāpostus un pat uzkāpa tomātiem. Jau sen vācu receptes pret gliemežiem un beidzot atradu tādas, kas darbojas uzreiz un uz ilgu laiku. Un iedošu recepti, kā vienā dienā pasargāt zemenes no gliemežiem.
Universāls līdzeklis visam dārzam
Šo metodi lietoja mūsu vecmāmiņas, kad vēl nebija efektīvas ķīmijas. Un šī metode darbojās. Tiesa, līdzeklis bija jāatjauno reizi pāris dienās. Paņem daudz vistu olu čaumalu un samīci tās ar rokām, pārvēršot par kaudzi asu lauskas. Tad čaumalas izkaisa uz dobēm aptuveni 1 cm biezā kārtā. Olu būs vajadzīgs daudz, bet tās var savākt ziemā un uzglabāt līdz pavasarim.
Gliemeži ar savu maigo ķermeni nevar pārvietoties pa asajām čaumalām. Gribot negribot tie aizrāpo prom, meklējot drošāku vietu. Olu čaumalas var aizstāt ar smalkām grants šķembām, rupjiem skaidām vai sasmalcinātām riekstu čaumalām. Vēl palīdz skujas, bet es pati tās neesmu izmēģinājusi. Tomēr ņemiet vērā – čaumalu kārtai jābūt tiešām blīvai un jānosedz zeme. Ja jūs tās izkaisīsiet pavirši, nekas nesanāks.
Ēsma gliemežiem
Ideāls līdzeklis, lai savāktu pēc iespējas vairāk gliemežu. Vajadzēs saplākšņa loksnes aptuveni 50×70 cm izmērā. Apakšējo pusi iesmērē ar pienu un noliek uz zemes. Gliemeži ir aktīvi naktī un agri no rīta, bet dienā slēpjas zem akmeņiem un sakritušiem zariem. Tie rāpjas zem saplākšņa uz piena smaržu desmitiem un pat simtiem. Tad atliek vien saplāksni apgriezt un savākt burkā. Pēc tam var sadedzināt ugunskurā.
Ķiploks
Ķiploku uzlējumi palīdzēs atbaidīt gliemežus no jūsu dārza. Tiem nepatīk šīs garšvielas smarža un tie steidzas prom. 0,5 kg ķiploku lakstu samaļ gaļas mašīnā, aplej ar 1 litru verdoša ūdens un nostādina 3 stundas. Tad nokāš un apsmidzina visas dobes un kultūraugus. Var arī apstrādāt teritoriju pa perimetru pie žoga, lai gliemeži neielien no kaimiņu dārza.
Ja nav lakstu, var izmantot ķiploka galviņas – 200 g sasmalcina tāpat un aplej ar litru verdoša ūdens. Uzstādina un apsmidzina. Kamēr smaržo pēc ķiploka, kaitēkļi tuvumā nenāks.
Kā atbrīvot zemenes no gliemežiem vienā dienā
Metodi man pastāstīja kaimiņiene, kura redzēja, kā es pārdzīvoju par gliemežu apgrauztām zemenēm. Ieviesiet par ieradumu audzēt zemenes vai nu augstajās dobēs, vai uz “gredzeniem” – īpaši ierīkotām dobēm, kas ir augstākas par pārējo dārzu. Gliemežiem nepatīk kāpt augšup, viņi dod priekšroku līdzenumam.
Bet, ja kaitēkļi jau ir uzrāpušies dobēs, noteikti mulčējiet tās ar salmiem. Un virsū dāsni pārkaisiet mulču, dobes un pašas zemenes ar svaigiem pelniem. Gliemeži nespēj rāpot pa pelniem un salmiem, tāpēc jūsu zemenes īsā laikā tiks izglābtas un jūs paspēsiet novākt gardu ogu ražu.
Lieliski palīdz arī etiķis
Etiķskābe labi palīdz pret gliemežiem. Uz spaini ūdens pievieno 1 glāzi 9 % etiķa un apsmidzina dārza augus naktī. Atcerieties – to nedrīkst darīt no rīta, jo saules ietekmē augi var apdegt. Naktī kaitēkļi izlien meklēt barību, un, apēdot ar skābi apsmidzinātos augus, iet bojā.
Galda sāls. Ņemiet rupjo sāli – tikai tā spēj apturēt gliemežus. Taču uz zemes to kaisīt nedrīkst – sabojāsiet augsni. Tāpēc dariet šādi: vakarā izklājiet uz celiņiem vecus linoleja gabalus, polietilēna plēvi vai kartonu tā, lai tie nosedz visus celiņus dārzā un apkārt tam. Un uz tiem, nevis uz zemes, kaisiet sāli. Kaisa tā, lai gliemeži, kas rāpos pa celiņiem, noteikti ar to sastaptos. No sāls kaitēkļi ātri noniks, no rīta atliek tikai tos savākt. Sāli no celiņiem var viegli savākt, vienkārši satinot polietilēnu vai kartonu.
Kā redzat, pastāv ļoti daudz dažādu metožu un paņēmienu, kā tikt galā ar šo kaitēkli. Tomēr atgādinu — nevajadzētu slinkot un cīņu, kā arī profilaktiskos pasākumus vajag sākt jau pašā dārzkopības sezonas sākumā. Tad jums nebūs jādala savs ražas lauks ar šiem ļoti nepatīkamajiem kaitēkļiem, kuri arī labprāt mielojas ar to, ko esat paši ar savām rokām izaudzējuši.
