Tomātu krūmi auga spēcīgi, augļi nebija apdeguši, augi viegli panes karstumu un jebkādus sliktus laikapstākļus. Taču lielākais pārsteigums bija tas, ka tomāti brieda un priecēja mūs visu oktobri, neskatoties uz lietusgāzēm un aukstajām naktīm.
Trīs litru burkā ieleju 2,6-2,7 litrus bezhlora ūdens (nostādināta), pievienoju 100 g siltā ūdenī atšķaidīta rauga un 0,5 ēd.k. cukura. Pārklājot to ar marli, es turu burciņu siltu, ik pa laikam sakratot saturu. Šķīdums ir gatavs, kad fermentācija ir pabeigta.
Es atšķaidu vienu glāzi 10 litros ūdens un laistu augus, 1 litru zem katra krūma. Vasarā veicu trīs šādas barošanas. Rezultātā mēs saņēmām lielisku ražu! Protams, iespējams, ka tas nebija tikai raugs darbā. Būtiska loma bija kompostam un mulčēšanai. Taču gala rezultāts sagādāja lielu prieku.
Stādu barošanas nozīme
Stādu barošana ir galvenais veiksmīgas augu audzēšanas aspekts, jo tieši šajā periodā notiek aktīva sakņu sistēmas un virszemes daļas veidošanās, kas prasa ievērojamus barības vielu izdevumus. Vielmaiņas procesos neaizstājamu lomu spēlē tādas uzturvielas kā slāpeklis, fosfors un kālijs, veicinot stādu augšanu un attīstību. Piemēram, slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas veidošanos, savukārt fosfors veicina sakņu attīstību un uzlabo ziedēšanu. Šo elementu trūkums var izraisīt lēnu augšanu, lapu dzeltēšanu.
Lasi vēl: Kad var iznest istabas augus uz balkona vai ārā – skatieties termometrā
Svarīgi arī ņemt vērā, ka katrai kultūrai ir savas specifiskās barības vielu vajadzības, kas ir atkarīgas no augšanas stadijas. Aktīvās augšanas periodā stādiem nepieciešams vairāk slāpekļa, lai palielinātu zaļo masu, savukārt ziedēšanas un augļu stadijā nepieciešams palielināt fosfora un kālija īpatsvaru. Ir arī svarīgi ņemt vērā, ka ar barības vielu trūkumu stādi kļūst neaizsargātāki pret kaitēkļiem, kas var negatīvi ietekmēt galīgo ražu.
