Klimata pārmaiņu diskusijās bieži tiek pausts uzskats, ka globālās sasilšanas apstākļos var pieaugt ne tikai vidējā gaisa temperatūra, bet arī palielināties aukstuma viļņu biežums un intensitāte.
Tomēr reālie meteoroloģiskie dati rāda pretēju tendenci – Latvijā aukstuma viļņu skaits pakāpeniski samazinās, un tie kļūst arvien mazāk izteikti.
Šī tendence liecina par to, ka kopējais klimats mainās tādā virzienā, kurā ekstremāli zemās temperatūras epizodes kļūst aizvien retākas.
Īpaši uzskatāms piemērs ir Rīga, kur pēdējo reizi oficiāli reģistrēta -30 grādu temperatūra bija 1994. gadā.
Tas nozīmē, ka vairāk nekā viena paaudze šādu aukstumu nav piedzīvojusi. Analizējot vēsturiskos datus, redzams, ka iepriekšējā gadsimtā šāda temperatūra Rīgā tika novērota vidēji reizi desmit gados, taču pēdējās desmitgadēs šādi gadījumi vispār nav fiksēti.
Vienkāršākais veids, kā novērtēt aukstuma viļņu biežuma un intensitātes izmaiņas, ir aplūkot galējo temperatūru reģistrācijas gadījumus. Latvijā dati skaidri parāda, ka straujš sals kļūst aizvien retāks, un arī vispārējās ziemas kļūst mērenākas, kas saskan ar globālajām klimata tendencēm.
Līdzīga tendence novērojama arī Latvijas aukstuma rekordistu vidū – Zosēnu meteoroloģiskajā stacijā, kas bieži tiek dēvēta par valsts aukstuma polu. Šeit -30 grādu temperatūra pēdējo reizi tika fiksēta 2012. gadā.
Salīdzinājumam, laika periodā no 1980. līdz 2000. gadam šādas vai vēl zemākas temperatūras tika reģistrētas septiņas reizes divdesmit gadu laikā. Tas nozīmē, ka iepriekš apmēram reizi trijos gados termometra stabiņš Zosēnos noslīdēja līdz -30 grādiem, taču pēdējos 13 gadus šāda situācija nav atkārtojusies, kas skaidri parāda ilgtermiņa tendenci – bargu salu epizodes kļūst retākas.
Vēl izteiktāks kontrasts vērojams, ja aplūkojam ekstremāli zemu temperatūru gadījumus – piemēram, Latvijā -35 vai pat -40 grādu sals bija novērojams biežāk iepriekšējā gadsimtā.
Pēdējoreiz -40 grādu temperatūra tika oficiāli reģistrēta tālajā 1978. gadā, un kopš tā brīža ir pagājuši gandrīz 50 gadi. Šis fakts vēlreiz apliecina, ka Latvijas klimats mainās, un ekstremāli aukstas ziemas, kas agrāk nebija retums, kļūst arvien mazāk iespējamas.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti, tostarp Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas vadītāja Dace Zandersone, klimatiskajos datos novēro vienu izteiktu tendenci – globālo sasilšanu. Aukstuma viļņu skaits samazinās, kamēr karstuma viļņu kļūst arvien vairāk. Piemēram, 2023. gadā nevienu reizi nebija sešas dienas pēc kārtas ar zemu temperatūru, kas atbilstu aukstuma vilnim, taču karstuma viļņi tika novēroti vairākkārt.
Šajā gadsimtā zemākā temperatūra Latvijā fiksēta 2003. gada 6. janvārī Zosēnos, kad termometra stabiņš nokritās līdz gandrīz -38 grādiem. Tā bija pēdējā reize, kad temperatūra sasniedza -35 grādu atzīmi. Savukārt Latvijas vēsturē aukstākais reģistrētais rādījums ir -43,2 grādi, kas tika fiksēts Daugavpilī 1956. gada 8. februārī.
Lai gan mūsdienās laika prognožu precizitāte nereti tiek apšaubīta, agrāk tās bija ne tikai mazāk uzticamas, bet arī grūti pieejamas. Radio pārraidīja īsu prognozi nākamajai dienai, savukārt avīzēs publicētā informācija par laikapstākļiem bieži vien aprobežojās ar dažiem teikumiem.
Sinoptiķi prognozē, ka jau šajā nedēļas nogalē Latvijā iestāsies šīs ziemas spēcīgākais sals un patīkami tas nebūs…
Lasi raksta turpinājumu nākošajā lapā
