Aizvadītajā diennaktī Latvijas upēs ūdenslīmenis lielākoties vai nu turpināja pazemināties, vai arī svārstījās, tomēr atsevišķās vietās, tostarp Daugavā un dažās citās upēs, tika novērots neliels ūdenslīmeņa kāpums.
Vairākās teritorijās joprojām saglabājas applūdušas palienes un zemākās vietas, radot lokālus plūdu draudus. Latvijas austrumu daļas ūdenstilpēs ledus veidošanās process turpinās – galvenokārt novērojamas piesalas un vižņi, kas liecina par pakāpenisku ūdenstilpju aizsalšanu.
Situācija var pasliktināties
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka sinoptiķi turpina sekot līdzi hidrometeoroloģiskajai situācijai un izplata jaunākās prognozes par turpmāk gaidāmajām izmaiņām laikapstākļos un ūdenslīmeņos.
Dabas zīmju vērotājs Bukšs paziņo, kurā datumā šoziem gaidāms pats lielākais sals
Upju notece joprojām saglabājas palielināta Salacas, Gaujas, Aiviekstes un Ogres upju baseinos, savukārt Ventas baseinā tā ir tuva normai. Tikmēr Bārtas, Lielupes un Dubnas upēs novērota pazemināta notece, kas liecina par ūdens resursu nelielu sarukumu šajos reģionos.
Aizvadītajā diennaktī Daugavas upes dažādos posmos ūdenslīmeņa izmaiņas bija nevienmērīgas. No augšteces līdz Krāslavai tas pazeminājās par 3–8 cm, savukārt posmā starp Daugavpili un Jēkabpili tika novērots neliels ūdenslīmeņa pieaugums par 1–3 cm. Pārējos Daugavas posmos ūdenslīmenis svārstījās bez būtiskām izmaiņām. Daugavas baseina mazākajās upēs ūdenslīmenis lielākoties samazinājās par 2–12 cm, tomēr atsevišķās vietās saglabājās svārstības. Rēzeknē pie Griškāniem bija izņēmums, kur ūdenslīmenis pieauga par 5 cm diennakts laikā.
Tomēr tās pat nav sliktākās ziņas. Par tām vairāk raksta turpinājumā!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
