Iedzīvotājiem ieteicams sagatavoties tāpat kā pirms vētras – uzlādēt mobilos tālruņus, datorus un citas būtiskas elektroierīces, lai ārkārtas situācijā varētu piekļūt aktuālajai informācijai.
Kā noritēs atslēgšanās? 8. februārī tiks pārtraukti Lietuvas savienojumi ar Kaļiņingradas apgabalu, kam sekos atslēgšanās no Baltkrievijas tīkliem. Pēc tam tiks atvienots vienīgais Latvijas savienojums, un visbeidzot – Igaunijas pieslēguma punkti. Process norisināsies pakāpeniski. Tā kā Lietuvā ir visvairāk atvienošanas punktu un tās savienojums ar Poliju ir būtisks sinhronizācijai ar Eiropu, Lietuvas varasiestādes ir pastiprinājušas kritiskās enerģētikas infrastruktūras apsardzi, ziņo vietējie mediji. Latvija īpaši uzrauga šo situāciju, ņemot vērā nesenos incidentus ar kabeļiem Baltijas jūrā, tomēr šobrīd pie Latvijas enerģētikas objektiem nekas aizdomīgs nav novērots.
Lai gan enerģētikas speciālisti norāda, ka desinhronizācijas dēļ elektrības piegādes netiks pārtrauktas, šis ir tehniski sarežģīts process. Tādēļ iedzīvotājiem ieteicams būt gataviem un sagatavoties līdzīgi kā pirms vētras – uzlādēt nepieciešamās ierīces un nodrošināties ar svarīgiem resursiem.
Svarīgi aizsargāt elektroierīces. Jāņem vērā, ka dažas iekārtas ir jutīgas pret pēkšņām sprieguma svārstībām, piemēram, siltumiekārtas, cirkulācijas sūkņi un apkures sistēmas. Tāpēc lietotājiem ieteicams pievērst papildu uzmanību šo ierīču drošībai.
Jāuzmanās no krāpniekiem un dezinformācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti kritiski izvērtēt informāciju par desinhronizāciju, jo ir konstatēti gadījumi, kad krāpnieki cenšas gūt no tā peļņu, piemēram, piedāvājot mainīt elektrības skaitītājus. Pastāv arī risks, ka Krievija varētu izplatīt nepatiesu informāciju par šo procesu. Plašāka informācija par desinhronizāciju pieejama Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā.
Drošības pasākumi enerģētikas infrastruktūrai. Drošības dienesti jau ilgstoši pievērš pastiprinātu uzmanību enerģētikas infrastruktūrai uz sauszemes, savukārt Baltijas jūrā bojājumi kabeļiem ir kļuvuši par atkārtotu problēmu.
Elektrības pārvades operatora “Augstsprieguma tīkls” vadītājs Rolands Irklis norāda, ka sauszemē infrastruktūras apsardzi var nodrošināt vieglāk, turklāt bojājumu gadījumā tos iespējams operatīvāk novērst. Savukārt jūrā situācija ir sarežģītāka. Līdz šim saistībā ar desinhronizāciju nav konstatētas aizdomīgas darbības – nav novēroti cilvēki, kas fotografētu objektus vai izmantotu dronus to tuvumā.
Lai mazinātu riskus, valsts drošības iestādes ir sagatavojušas rīcības plānu dažādiem draudu līmeņiem. Sabiedrība tiek aicināta apdomīgi izmantot dronus un izvairīties no aizdomīgas rīcības enerģētikas objektu tuvumā. Likumsargi, Zemessardze, pašvaldību amatpersonas un apsardzes dienesti šajās dienās būs īpaši modri.. Ātrāka bojājumu novēršana – būtisks aspekts.
Lasi vēl: Vienā brīdī viss izdosies – Globa pastāstīja, kura diena februārī nesīs panākumus četrām zīmēm
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver, ka papildus enerģētikas objektu apsardzei svarīgi ir arī spēt ātri novērst iespējamos bojājumus. Viņš norāda, ka nākotnē valstij būtu jānodrošina rezerves daļu krājumi, lai ātrāk reaģētu avārijas situācijās.
Specifisku detaļu ražošana ir ierobežota – pasaulē ir tikai dažas rūpnīcas, kas spēj izgatavot nepieciešamos komponentus. Piemēram, ja kā “EstLink2” gadījumā nepieciešama īpaša savienojuma mufe, var nākties apturēt visu līniju un pielāgot sistēmu, kas var aizņemt ilgāku laiku. Neprognozēti bojājumi var būt izaicinoši, taču būtiskākais ir spēja tos operatīvi novērst. Turklāt, ja Latvija skaidri demonstrēs, ka bojājumu gadījumā var ātri tos salabot, tas var arī atturēt potenciālos sabotierus.