Pirmo reizi saskāros ar situāciju, ka manu bērnu dienas vidū burtiski izstumj no bērnudārza. Lai gan šis ir jau trešais dēls, kurš šobrīd apmeklē pirmsskolu.
Manam Mārim ir tikai 3,5 gadi, un tikai pirms diviem mēnešiem viņš sāka iet bērnudārzā. Viņš tur dzīvojas līdz pusdienām, man tā ir ērtāk. Es paņemu savu dēlu pulksten 12:30 un tad dodos pēc sava otrā dēla, kurš tagad mācās pirmajā klasē. Tagad esmu gatava atstāt Māri uz visu dienu, bet skolotāji ir stingri pret to. Iemesls ir ļoti dīvains – viņi nevar nolikt bērnu gulēt. Visi pārējie bērni grupā guļ, bet mans Māris, tāpat kā nelokāmais alvas zaldātiņš, atsakās. Apbrīnojama izturība parastam trīsgadniekam.
Tomēr es nedomāju, ka tas viss beigsies šādi…
Vakar audzinātāja jau paceltā balsī man lūdza līdz pusdienām stingri paņemt Māri. – Jūsu dēls vēl nav gatavs visu dienu palikt bērnudārzā!
Pilnīgi nepiekritu šim viedoklim. Mārim patīk iet bērnudārzā. Viņam nav problēmu ar vienaudžiem vai rutīnu. Bet viņi mani neatlaidīgi mēģināja pārliecināt, ka bērns kategoriski nevēlas iet gulēt. – Man ir gandrīz 15 gadu pieredze, manai kolēģei vēl vairāk, bet mēs nevaram Māri nolikt gulēt! – audzinātāja man sūdzējās.
Vai tā ir pat mana problēma? Ko es viņiem varētu piedāvāt, galu galā tas ir audzinātāja darbs! Starp citu, viņiem par to maksā! – Es nesaprotu jūsu sūdzības! – mēģināju aizstāvēties. – Mans Māris varbūt ir spītīgs zēns, taču viņš nav antisociāls. Ja visi pārējie bērni iet gulēt, tad iet arī viņš. Un tu vari ar viņu vienoties!
– Mums jau ir bijuši pāris mēģinājumi viņu nolikt, visi beidzās ar neveiksmi! – skolotāja man paskaidroja. – Māris atteicās pat aizvērt acis un pamodināja pārējos bērnus. Viņš tikai skaļi skaita ciparus! Es jau izbolīju acis, jo vairs nevarēju klausīties šīs muļķības. Labāk būtu priecājusies, ka trīsgadnieks vispār prot rēķināt. Tomēr ar to viss nebeidzās…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā