Eksperts norāda skarbo patiesību par to, vai tiešām no 2025. gada latviešiem kabatā paliks vairāk naudas

„Nav taisnība, ka iedzīvotājiem paliks vairāk naudas. Ja apkopojam visus nodokļu pieaugumus, piemēram, akcīzes nodokli un auto reģistrācijas izmaksas, nekas cilvēkam vairāk nepaliek.

Turklāt, šī iegrābšanās otrajā pensiju līmenī nozīmē ļoti konkrētas sekas,” TV24 raidījumā „Kur tas suns aprakts” stāsta Māris Sprindžuks, Saeimas deputāts (AP).

„Pie tādas pašas algas, kāda bija pagājušajā gadā, nākamgad iemaksas pensiju sistēmā samazināsies par aptuveni 14 %.

Un vēl – cilvēki varētu domāt, labi, ja mana pensija nepieaug tik strauji, es pats varētu rosīties, investēt resursus, ja tādi būtu pieejami. Taču arī kapitāla pieauguma nodoklis Latvijā tagad būs augstākais Baltijā – 25,5 %.”

„Lai kur tu ieguldītu, valsts paņem dārgāko daļu. Atkal esam nekonkurētspējīgi. Turklāt laikā, kad mums vajadzētu mudināt cilvēkus uzdrīkstēties – ņemt kredītus, investēt un aktīvi darboties –, tiek darīts viss, lai to ierobežotu,” norāda viņš.

Jau iepriekš ziņots, ka vislielākās pensijas – virs 2000 eiro mēnesī – vēlas saņemt 20 % Rīgas un 18 % Pierīgas iedzīvotāju, informēja aģentūru LETA „Luminor Bank” pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas rezultātiem.

Pēc tam seko Kurzemes (14 %) un Vidzemes iedzīvotāji (13 %), savukārt Zemgalē un Latgalē aptaujāto īpatsvars, kuri vēlas saņemt 2000 eiro lielu pensiju, ir zemāks – attiecīgi 10 % un 7 %.

Lai gan tieši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji visbiežāk izsaka vēlmi saņemt 2000 eiro lielu pensiju, kopumā Latvijas reģionos lielākais respondentu īpatsvars uzskata, ka finansiāli ērtas vecumdienas būtu iespējams nodrošināt ar pensiju apmērā no 1200 līdz 2000 eiro. Šādu atbildi snieguši gandrīz puse aptaujāto iedzīvotāju, kas liecina par salīdzinoši reālistiskiem priekšstatiem par nepieciešamo pensijas apjomu.

„Luminor Bank” aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš norāda, ka šie rezultāti atspoguļo dzīves dārdzības atšķirības dažādos Latvijas reģionos. Rīgā un Pierīgā, kur dzīves izmaksas ir augstākas, cilvēki nereti tiecas pēc lielākām pensijām, savukārt citos reģionos iedzīvotāju finansiālās vajadzības un vēlmes ir mērenākas. Šie faktori būtiski ietekmē arī to, cik lielu pensiju iedzīvotāji uzskata par pietiekamu, lai vecumdienās justos droši un komfortabli.

Turklāt, šie dati arī norāda uz būtisko lomu, ko reģionālā ekonomika spēlē cilvēku nākotnes plānošanā un gaidās. Dzīves izmaksu atšķirības bieži vien ietekmē ne tikai pensiju vēlamo apmēru, bet arī iedzīvotāju iespējas un motivāciju iesaistīties ilgtermiņa uzkrājumu veidošanā.

Iedzīvotāju ienākumi un ikdienas izdevumi par precēm un pakalpojumiem būtiski atšķiras, un lielajās pilsētās, īpaši Rīgā un Pierīgā, dzīves dārdzības līmenis nereti ir augstāks. Tomēr ir ievērojams, ka šo reģionu iedzīvotāju norādītais vēlamais pensijas apjoms krietni pārsniedz vidējo atalgojumu galvaspilsētā, kas pagājušajā gadā bija 1706 eiro, uzsver Atis Krūmiņš, „Luminor Bank” aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs.

Eksperts norāda, ka kvalitatīva dzīves līmeņa nodrošināšanai vecumdienās pensijas apmēram būtu jāveido 70–80 % no pirmspensijas ienākumiem. Diemžēl pašreizējā situācija Latvijā atšķiras – šobrīd šis rādītājs ir tikai 52,8 %, un prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam tas varētu samazināties pat zem 30 %.

„Luminor Bank” aptauja tika veikta 2024. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat”, aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptaujas rezultāti atklāj svarīgus izaicinājumus pensiju sistēmas ilgtspējai un tās spējai nodrošināt iedzīvotājiem finansiāli stabilas vecumdienas.

Leave a Comment