- gadā viņi skatījās internetā bildes ar bērniem, kuri pieejami adoptēšanai. Viņiem gribējās atrast meitenīti. Nejauši viņi uzgāja Marijas profilu un fotogrāfijas. Fotogrāfijas tik ļoti aizkustināja laulāto pāri, ka viņi nolēma meitenīti adoptēt. Adrianai tik ļoti iepatikās meitenītes smaids, ka viņa nolēma pārlidot puspasauli, lai dotos pēc šīs meitenītes. Savākuši visus nepieciešamos dokumentus, Stjuarti devās pie Maraijas. Kad vecāki ieraudzīja mazulīti dzīvajā, viņi nespēja satraukuma asaras.
Tagad meitenīte dzīvo Amerikā, Jūtas štatā. Adaptācija nebija viegla. Marijai bija jāpierod pie pilnīgi citas pasaules, pie citas valodas. Angļu valodu mācīties viņai palīdzēja brālītis Džošua. Puisēns arī bija piedzimis Filipīnās. Pavisam drīz mazulīte atrada kopīgu valodu arī ar vecāko brāli un māsu.
Stjuarti stāsta, ka Marija ir satriecoša. Viņa ir labsirdīga, jautra, atsaucīga. Īpaši mīļi vecākiem liekas tas, ka mazulīte vienmēr pirmo lūdz pabarot viņas mīļāko rotaļlietu – plīša lācīti.
Pārsteidzoši, bet viņa nesēž bez darba. Var likties, ka meitenīte bez rokām un kājām neko nevar izdarīt, bet tā nav. Speciāli viņai tika izveidots pielāgojums, ar kura palīdzību viņa var veikt daudzas funkcijas. Tā piemēram Marija apguva datorprasmes, iemācījās noturēties sedlos. Viņa prot zīmēt, ēst un vēl daudz ko citu.
Nesen Stjuarti saņēma kādas briesmīgas ziņas. Marijas brālītim Džošua ir asinsvēzis. Ārsti uzskata, ka izredzes, ka puisēns izdzīvos, ir 50/50. Vecāki cenšas nekrist izmisumā. Bet Džošua palātā vienmēr ir atbalsts. Marija ļoti bieži ir blakus brālim un viņu atbalsta.
