Margareta Anna Balki
Izrāviens attiecībā uz sieviešu vietu medicīnā notika, pateicoties kādai īru dāmai – Margaretai Annai Balki – pirmajai sievietei ķirurģei. Galu galā pirms divsimt gadiem par ārstiem varēja kļūt tikai vīrieši, bet Margaretai pārāk patika medicīnas zinātne, tāpēc viņa nolēma izlikties par vīrieti.
Viņa bija pazīstama kā Džeimss Barijs, un ar šo vārdu viņa strādāja visu mūžu. Tomēr tas nenāca velti: Margareta ieņēma augstu amatu militārajās slimnīcās, veica vissarežģītākās operācijas un iegāja vēsturē kā pirmā ķirurģe, kas veiksmīgi veica ķeizargriezienu.
Emīlija Brontē
Grūti iedomāties, ka arī vairāku pasaulslavenu literāru darbu autore Emīlija Brontē nevarēja publicēties ar savu vārdu. Tomēr realitāte tolaik bija tieši tāda – meitenes, protams, publicēja savus darbus, taču bija pakļautas stereotipam, ka viņas nevar radīt labu literatūru.
Tāpēc Emīlija kopā ar māsu Šarloti slēpa savus vārdus, lai nesaskartos ar kritiķu aizspriedumiem, un Emīlijas izcilais darbs “Kalnu aukas” tika pierakstītas ar pseidonīmu Eliss Bells.
Katrina Svitcere
Izrādās, ka uz džudo ierobežojumi sievietēm nodarboties ar sportu pagājušajā gadsimtā nebeidzās. Piemēram, pirms nedaudz vairāk kā piecdesmit gadiem meitenes nevarēja piedalīties maratonos. Taču meitenes ar to nebija apmierinātas, viņu vidū bija arī Katrīna Svitcere. Tāpēc viņa nolēma rīkoties: gatavojoties Bostonas maratonam, viņa, aizpildot pieteikuma anketu, uzrakstīja savu vārdu ar iniciāļiem, tāpēc organizatori viņu uzskatīja par vīrieti un atļāva skriet.
Patiesība atklājās maratona vidū, Katrīnu mēģināja izvest no trases, un tikai viens skrējējs iestājās par viņu. Pēc tam viņas rezultāts tika anulēts, taču Svitcere nepadevās un nākamos gadus centās panākt, lai tiktu atcelts aizliegums sievietēm piedalīties maratonos, kas viņai beidzot arī izdevās.