Jums ir tendence uz pašrefleksiju
Lielākajai daļai cilvēku ir iespaidīgi izkropļots priekšstats par sevi, izceļot savus panākumus un norobežojoties no savām kļūdām.
No vienas puses, tas ir ļoti noderīgi, jo palīdz veicināt pozitīvu pašvērtējumu, kas ir ļoti noderīgs laimei un motivācijai dzīvē. Taču, no otras puses, ir diezgan acīmredzami, ka maldi var novest pie nopietnām problēmām un sliktiem lēmumiem.
Īsta superspēja, kā to pierāda daudzi veiksmīgi un inteliģenti profesionāļi, ir spēja pašrefleksēt. Tas ietver iedziļināšanos sevī, godīgu attieksmi pret sevi par savām stiprajām un vājajām pusēm, kā arī savas motivācijas un emociju izpratni. Tas ir process, kas ļauj atpazīt savus aklos punktus, nostiprināt citu cilvēku atsauksmes un izmantot savas stiprās puses.
Regulāri nodarbojoties ar pašrefleksiju, jūs gūstat skaidrāku izpratni par to, kur atrodaties dažādos savas dzīves aspektos. Tā arī palīdz jums izvirzīt reālistiskus un sasniedzamus mērķus. Jūs ne tikai sapņojat par lieliem mērķiem, jūs plānojat gudri.
Būtībā pašrefleksija nav tikai intelekta pazīme; tas ir instruments, kas to asina un virza, nodrošinot, ka jūs vienmēr esat saskaņā ar savu patieso potenciālu un maksimāli izmantojat savu dzīvi.
Jums patīk risināt problēmas
Ja dzīvē ir kaut kas konstants, izņemot pārmaiņas, tad tās ir problēmas, un inteliģence palīdz tās pārvarēt. Piemēram, emocionālā inteliģence palīdz jums pārvaldīt savas emocijas un orientēties sociālajās situācijās.
Fiziskā inteliģence palīdz jums efektīvi risināt problēmas un pilnveidot savu ķermeni, kā arī noteikt, kad dot tam nepieciešamo atpūtu.
Neatkarīgi no tā, ar kādu inteliģenci jums ir darīšana, tās galīgais pierādījums ir jūsu spēja labāk tikt galā ar noteikta veida problēmām.
Protams, tas automātiski nenozīmē, ka viss ir labi un jautri. Galu galā, kurš gan gribētu, lai dzīvē būtu vairāk problēmu? Tās var būt nomācošas, skumjas un biedējošas – un tas viss ir normāli. Taču zem visām šīm emocijām tev ir dzinulis, lai tās pārvarētu un padarītu lietas vēl labākas, nekā tās bija pirms tam.
Un gaisma tuneļa galā ir aizrautība, ko sniedz konflikta atrisināšana ar kolēģi, gandarījums, salabojot mājās salūzušu sīkrīku, vai pat prieks, kad sastādāt visefektīvāko maršrutu saviem dienas plāniem. Dziļi iekšienē jūsu prāts saprot, ka šie izaicinājumi ir īslaicīgi šķēršļi, bet vēl svarīgāk – iespējas izaugsmei visa mūža garumā, kas jums ļoti patīk.
Jūs domājat, pirms runājat
Mēs visi esam teikuši lietas, kuras uzreiz esam nožēlojuši un, iespējams, brīžiem aizdomājušies, kāpēc vispār esam tās teikuši.
Patiesība ir tāda, ka mums ir ielikts tā darīt. Mūsu pirmatnējie instinkti bieži mudina mūs reaģēt ātri, līdzīgi kā mūsu senči, kuri, sastopoties ar lāci,, nevarēja atļauties greznību apdomāt, bet viņiem bija jārīkojas nekavējoties.
Mūsdienu dzīvē šīs senās smadzeņu ķēdes dažkārt liek mums runāt acumirklī, īpaši tad, kad mūsos uzplūst spēcīgas emocijas. Tāpēc spēja padomāt, pirms runāt, ir liela intelekta pazīme, lai gan bieži vien netiek pietiekami novērtēta. Tā prasa ievērojamu pašapziņu un kontroli.
Iedomājieties, ka esat karstā diskusijā, kurā jūtat, ka jūsu emocijas pieaug. Tā vietā, lai uzreiz reaģētu, jūs dziļi ieelpojat, dodot sev brīdi laika. Šī pauze dod jums iespēju formulēt pārdomātu un konstruktīvu atbildi, pārvēršot potenciāli nestabilo situāciju par produktīvu dialogu.
Daudzi efektīvas komunikācijas eksperti nopelna veselu naudu, mēģinot iemācīt cilvēkiem šo metodi – un, lai to apgūtu, ir nepieciešama liela brieduma pakāpe un vēlme augt.