Vienā no šīm procedūrām, medmāsa nolika mazuli, novietoja virs tā lampu, un apklāja to ar autiņu. Pēc tam viņa nolēma, ka viņai nav obligāti piedalīties procedūrā, tāpēc viņa atstāja kabinetu. Pēc kāda brīža lampa uzsprāga, kā rezultātā autiņš aizdegās. Uzreiz nostrādāja ugunsdrošības sensors, tad uzreiz glābšanas dienesta darbinieks zvanījis uz slimnīcu, lai precizētu – vai viss kārtībā. Dežūrārsts teica, ka viņiem nav nekāda ugunsgrēka un tā ir kļūda, pēc tam ugunsdrošības poga tika izslēgta.
Mazais zēns, kurš nespēja sev palīdzēt pats, bija spiests dzīvs degt aptuveni 12 minūtes, pirms ārsti viņam palīdzēja. Bērnu uzreiz nosūtīja uz Maskavu, tur konstatēja, ka bērnam ir 75% ķermeņa, un 15% iekšējo orgānu apdegums. Diemžēl, visvairāk bija cietuši elpošanas ceļi, tāpēc ārsti deva pietiekami skeptiskas prognozes. Viņi bija pārliecināti, ka bērnam neizdosies izdzīvot, taču viņš drosmīgi pārcieta visas ķirurģiskas operācijas, tādas bija vairāk nekā 10, un, pretēji veselajam saprātam, izdzīvoja.
Nav zināms, kas ir zēna tēvs, bet māte nenosauc viņa vārdu. Mātei bija 19 gadus, viņa ilgi domāja, bet beigās pieņēma lēmumu atteikties no bērniņa, jo biju pārliecināta, ka nespēs nodrošināt nepieciešamu aprūpi. Brīvprātīgiem, kas pieņēma bērnu, nepatīk runāt par šo meiteni, taču stingri iesaka atturēties no nosodījumiem.
Filmas, kas stāsta par bērniem-bāriņiem, “Blefs jeb laimīgu Jauno gadu!”, veidotāja Olga Sinjajeva pastāstīja, ka bērna māte Jekaterina, ir nestabilā psiholoģiskā stāvoklī. Viņa norāda, ka tas ir tāpēc, ka viņai nav sviegts pienācīgs atbalsts, kad tas bija nepieciešams. Viņai nepalīdzēja ne tuvinieki, ne valsts ierēdņi. Tāpat viņa pieļauj, ka jauno māti ietekmēja ārstu izteicieni, kas var būt ļoti netaktiski šādās situācijās. Noslēgumā viņa uzsvēra, ka atteikšanās no bērna – tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai bērnu nosūtītu ārstēšanai uz ārzemēm.