Kurā brīdī laiks sāka paātrināties
Jau 1820. gadā zinātnieki pamanīja, ka laiks palēninās. Bet kaut kad 20. gadsimta 80. gados šo tendenci pirmo reizi parādīja atomu pulksteņi. Un kopš 2016. gada zinātnieki sāka novērot diezgan spēcīgu Zemes rotācijas paātrināšanos ap savu asi, tāpēc sāka runāt par papildu sekundes noņemšanu no dienas.
Pirms tam tās tika tikai pievienotas. Un vispār fakts, ka planētas ātrums ir mainīgs un atkarīgs gan no kosmosa, gan no tā, kas notiek tieši uz Zemes virsmas, ir pierādīts. Zemes rotācijas ātrumu var ietekmēt paisumi un bēgumi, paisuma un bēguma viļņi un vulkānu izvirdumi.
Kādi vēl pārsteigumi ar laiku mūs sagaida?
Atompulksteņi patiesībā ir lielisks instruments konkrēta laika mērīšanai uz konkrētas planētas – mūsu gadījumā uz Zemes. Tie rāda vismazākās šāda lieluma svārstības. Pat Einšteins teica, ka laiks ir relatīvs un ir pilnībā atkarīgs no gravitācijas un ātruma. Jo mazāka gravitācija un ātrums, jo ātrāk plūst laiks. Zinātnieki, pateicoties atompulksteņiem, ir atklājuši patiešām sensacionālus atklājumus: izrādījās, ka debesskrāpju augšējos stāvos gravitācija ir mazāka nekā pirmajos stāvos, tāpēc tur laiks ir paātrināts.
Taču Einšteins nebija vienīgais. Pēc viņa fizikā bija daudzas citas zvaigznes, piemēram, Ričards Feinmans. Un viņi visi bija iesaistīti kvantu teorijā. Saskaņā ar šo zinātnisko koncepciju laiks ir monolīts. Tas ir nemainīgs, tas nekad nav sācies un nekad nebeidzas. Aptuveni runājot, laiks sastāv no bezgalīgi daudziem visumiem, un katra milisekunde rada savu jaunu bezgalīgu visumu tīklu – un tā tas vienmēr būs ar visiem. Turklāt saskaņā ar jaunākajām teorijām izrādās, ka ārējam novērotājam laiks vienkārši neeksistē. Ja vien jūs neielidojat mūsu visumā, laiks nesākas.
Viss šis jautājums par laiku ir satriecošs! Vispirms tas palēninās, tad paātrinās, tad izrādās, ka mums tas stāv uz vietas, bet novērotājiem tas nepastāv vispār.
