Reizēm man gribas ielūgt visus šos cilvēkus uz šejieni veikt transplantāciju, lai es varētu nosvinēt svētdienu, augustu, Ziemassvētkus, Jauno gadu kopā ar saviem bērniem un nākt tikai uz “pamata darba vietu”, strādājot pa 6 stundām dienā.
Vakar mans dēls Federiko apvainojās, ka es eju uz darbu tā vietā, lai paspēlētos ar viņu. Es pateicu, ka man ir jāpalīdz kāda slimajam tētim. Viņš nezina, ko tas nozīmē, bet ar lepnumu atkārto, ka viņa tēvs ir transplantologs un ka viņš arī vēlas par tādu kļūt, kad izaugs.
Es lepojos ar savu darbu, bet esmu noguris skatīties, kā ar veselības aizsardzību aizpilda nekompetentu politiku, kas izspiež mani kā citronu, nesaprotot, kādus upurus man nākas veikt.
LASI VĒL: Esmu medbrālis un es jums parādīšu, ar ko aizņemti ārsti, kamēr jūs neapmierināti sēžat rindā
Varu tikai pateikties savai sievai un bērniem par to, ka viņi pacieš pastāvīgu vīra/tēva prombūtni.
Novēlu viņiem un jums laimīgu Jauno gadu! Šodien es viņus neredzēšu: lai cik dzīvaini tas nebūtu, man ir jāstrādā”.
Vai jūs zinājāt, cik grūti ir strādāt par transplantologu?
avots: facebook.com