Šovasar Olga Dreģe ir uzaicināta piedalīties Ulda Marhileviča un Māras Zālītes dziesmuspēlē Tobāgo!, un šobrīd norisinās intensīvi mēģinājumi. Lai gan viņas ikdiena ir ļoti aizņemta, aktrise atzīst, ka par to tikai priecājas, jo dzīve ir pilna ar jaunām iespējām un izaicinājumiem. Viņa ir pārliecināta, ka vecums nav šķērslis darbam uz skatuves, un saglabājot labu fizisko formu un pašsajūtu, neplāno pārtraukt savu karjeru. Tā vietā viņa turpinās to ar tikpat lielu enerģiju kā līdz šim.
Visu savu dzīvi Dreģe ir pieradusi pie intensīva darba ritma, un viņai vienmēr bijusi pietiekama enerģija, spēks un gribasspēks. Tomēr viņa atzīst, ka ir grūti pieņemt vecuma pārmaiņas. Lai arī aktrise saprot, ka kādā brīdī būs jāsagatavojas atdot vietu jaunajai paaudzei, teātrī viņa nejūt, ka tiktu atstumta. Tieši otrādi – viņa vienmēr ir spējusi sadarboties ar kolēģiem, un šo savstarpējo sapratni un cieņu viņa ļoti augstu novērtē.
Olga Dreģe arī uzsver, ka nekad nav jutusies nogurusi no publikas uzmanības. Atšķirībā no daudziem māksliniekiem, viņai nav bijusi vēlme aizbēgt no sabiedrības un pazust pasaules otrā malā. Viņai patīk būt starp cilvēkiem, apmeklēt pasākumus gan pilsētās, gan laukos, un satikšanās ar skatītājiem viņai ir kā sirsnīga saruna.
Tomēr šajā dzīves posmā viņa aizvien biežāk aizdomājas par mūžības tēmu, apzinoties, ka pienāks brīdis, kad būs jāgatavojas noslēgumam. Neskatoties uz to, Dreģe uzskata, ka, atskatoties uz savu dzīvi, viņa var teikt – ir laimīga.
Aktrise stāsta, ka bieži cenšas pavadīt laiku dabā un īpaši priecājas par iespējām apciemot savu jaunāko māsu Mārīti laukos. Viņa ar sajūsmu apraksta lauku dzīvi – kazas, vistas, ievārījumu gatavošana, konservēšana, dārza darbi un malkas sagatavošana. Dreģe atzīst, ka līdz 20 gadu vecumam arī pati ir augusi laukos un labi pārzina visus lauku darbus. Pat kūtsmēslu smarža viņai saistās ar bērnības atmiņām, raisot siltas un nostalģiskas sajūtas.
Tevi noteikti interesēs
- 3 koki, ko stādīt pie mājas, lai nams būt aizsargāts un tiktu piesaistīta veiksmeby Anna Kalniņa
- Sarmīte jutās kā pagalma karaliene Pļavinieku centrā, tomēr skarbā dzīve viņu pārmācīja; Mēs katrs zinām vienu tādu Sarmīti…by Evita Sinkēviča
- Kāpēc aptiekā nedrīkst teikt “paldies” – Es biju samulsusi, kad farmaceite man to paskaidrojaby Sandra Kovaļenko