Eiropas Savienība ir publicējusi jaunākos datus par demogrāfiskajām tendencēm tās dalībvalstīs.
Šajos statistikas rādītājos Latvija izceļas kā valsts ar vislielāko iedzīvotāju skaita samazinājumu. Tā ir atzīmēta kā līdere iedzīvotāju zaudējumos, uzrādot visstraujāko demogrāfisko kritumu starp visām ES valstīm.
Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem kopējais iedzīvotāju skaits Eiropas Savienībā (ES) 2024. gada 1. janvārī sasniedza 449 miljonus cilvēku. Tas ir neliels, bet pozitīvs pieaugums – par 0,4% vairāk nekā iepriekšējā gada tajā pašā datumā, kad tika reģistrēti 448 miljoni iedzīvotāju.
Starp visām ES dalībvalstīm apdzīvotākās bija Vācija, kur dzīvoja 83,4 miljoni cilvēku, veidojot aptuveni 19% no visiem ES iedzīvotājiem. Tālāk sekoja Francija ar 68,4 miljoniem (15%), Itālija ar 58,9 miljoniem (13%), Spānija ar 48,6 miljoniem (11%) un Polija ar 36,6 miljoniem iedzīvotāju, kas veido 8% no ES kopējā iedzīvotāju skaita. Šīs piecas valstis kopā apvieno lielāko daļu Savienības iedzīvotāju un būtiski ietekmē demogrāfiskos rādītājus reģionā.
Kopumā minētās piecas visapdzīvotākās Eiropas Savienības valstis – Vācija, Francija, Itālija, Spānija un Polija – kopā veidoja aptuveni 66% no visa ES iedzīvotāju skaita. Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse Savienības iedzīvotāju dzīvo šajās piecās valstīs, kas būtiski ietekmē ne tikai demogrāfisko ainu, bet arī ekonomiskos un politiskos procesus reģionā.
Pretstatā tām vismazāk apdzīvotās dalībvalstis bija Malta ar 563 tūkstošiem iedzīvotāju (aptuveni 0,1% no kopskaita), Luksemburga ar 672 tūkstošiem (arī 0,1%) un Kipra ar 934 tūkstošiem iedzīvotāju, kas veido ap 0,2% no ES kopējās populācijas.
Divdesmit gadu laikā – laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 1. janvārim – Eiropas Savienības (ES) kopējais iedzīvotāju skaits ir pieaudzis no 432,8 miljoniem līdz 449,2 miljoniem cilvēku. Tas nozīmē, ka divu desmitgažu laikā ES iedzīvotāju skaits ir palielinājies par aptuveni 4%. Šis pieaugums noticis, neskatoties uz ievērojamām demogrāfiskām atšķirībām starp dažādām dalībvalstīm.
Šajā periodā 19 no 27 ES valstīm piedzīvoja iedzīvotāju skaita pieaugumu, savukārt 8 valstīs tika reģistrēts iedzīvotāju samazinājums. Starp valstīm ar visstraujāko iedzīvotāju skaita relatīvo pieaugumu izceļas Luksemburga, kur iedzīvotāju skaits palielinājies par 48%, Malta ar 41% pieaugumu, Īrija ar 33%, un Kipra, kur reģistrēts 29% kāpums.
Pretēji tam vislielākais iedzīvotāju skaita relatīvais samazinājums reģistrēts Latvijā, kur kopējais iedzīvotāju skaits sarucis par 18%. Līdzīga tendence bija vērojama arī Bulgārijā (−17%), Lietuvā (−15%) un Rumānijā (−11%), kas liecina par ilgstošām demogrāfiskajām problēmām un iespējamu ilgtermiņa ietekmi uz šo valstu darba spēku un ekonomiku.
Runājot par absolūtajiem skaitļiem, vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums pēdējo divu dekāžu laikā fiksēts Francijā un Spānijā – katrā no šīm valstīm iedzīvotāju skaits palielinājies par 6,1 miljonu cilvēku. Tikmēr vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums absolūtajos skaitļos reģistrēts Rumānijā, kur iedzīvotāju skaits sarucis par 2,5 miljoniem, kā arī Polijā (−1,6 miljoni) un Bulgārijā (−1,3 miljoni). Šie dati atklāj ievērojamas atšķirības reģionālajās demogrāfiskajās tendencēs visā Eiropas Savienībā.
