- Aizmirstās mantas.
Pirmdienas rītā jūs izkāpjat no vilciena, un jūsu meita ir sapratusi, ka ir aizmirsusi mājās savu telefonu. “Mammu, mums jābrauc atpakaļ!” – viņa teiks. Ne-he.
Vecāki nepalaiž garām iespēju izlabot dabīgas savu bērnu rīcības sekas.
Kaut ko aizmirsāt? Sajūtiet sāpes un nožēlu. Bērniem ir jāsaprot, ka nākamajā reizē viņiem ir jābūt uzmanīgākiem un vairs na jāpieļauj tādas kļūdas.
- Steidzama plānošana.
Skolas uzdevumi un projekti netiek uzdoti nakti pirms to nodošanas. Tāpēc nevajag sava razbainieka vietā vākt materiālus pēdējā brīdī, lai pabeigtu projektu.
Iemāciet savam bērnam plānot, bet, ja viņš lūdz jūsu palīdzību, tad uztaisiet projektu. KOPĀ.
- Mazgāšana.
“Ko? Jūs neizmazgājāt manus šortus?”– un kurš ir vainīgs pie tā, ka pusaudzis domā, ka jūs esat vienīgais cilvēks, kurš prot mazgāt veļu?
Laiku pa laikam bērnam ir vajadzīgs veselīgs atgādinājums par to, ka jūs pie viņiem Nestrādājat. Tajā brīdī, kad viņi nolems, ka tas ir jūsu galvenais uzdevums dzīvē – nododiet mazgāšanas lietas viņu rokās.
Piemēram, jūs varat mazgāt, bet bērni salikt un novietot apģērbu skapī, bet nepieciešamības gadījumā, ļaujiet viņiem nodarboties ar visu procesu pilnībā.
- Zvani viņu skolotājiem un treneriem, vēstuļu rakstīšana.
Ja mūsu bērnam ir radušās problēmas ar skolotāju vai treneri, viņam pret to ir jāattiecas nopietni. Nevajag jums, kā vecākiem, zvanīt trenerim vai arī sūtīt e-pastu skolotājam, izjautājot par to, kas ir jāuzzin pašam bērnam.
Kļūstiet mazāk…iesaistīts. Iemāciet savam bērnam, ka, ja kaut kas viņam ir pietiekoši svarīgs, tad viņam ir jāiemācās pašam tikt galā ar problēmu vai vismaz PALŪGT jums palīdzību.
- Iejaukšanās viņu nodarbēs.
Vecāki, nolieciet zīmuli uz galda. Jūs varat runāt par projektiem un dokumentiem ģimenes vakariņu laikā, bet jums ir jāgaida, ka jūsu bērni paši nodarbosies ar savām lietām un atzīmēm.
Šīs aplikācijas un mājaslapas adreses, kur vecāki var ieiet, un ieraudzīt katru skolas un mājasdarbu detaļas, nepalīdz iznīcināt bērnu atkarību no kontroles.
Jums periodiski ir jālūdz bērniem parādīt savas atzīmes, lai viņi saprastu, ka tas jums ir svarīgi. Bet nepadariet to par savu pienākumu! Pusaudzim pašam ir jāgrib būt labākajam. Sevis dēļ, un nevis jūsu dēļ.
Kāds ir audzināšanas mērķis? Izaudzināt apzinīgus un spējīgus pieaugušos?
Ja jā, tad atkāpsimies tur, kur mūsu bērni-pusaudži var tikt galā paši. Protams, viņi ir jūsu bērni, un jūs vēlaties, lai viņi pieņemtu jūsu palīdzību.
Bet nedaudz piebremzējiet.
Jūs taču vēlaties justies pārliecināti, kad izlaižat savus bērnus reālajā pasaulē? Vēlaties zināt, ka viņiem viss būs kārtībā, jo jūs laiku pa laikam atkāpāties un ļāvāt viņiem patstāvīgi tikt galā ar neveiksmēm un reālo dzīvi?
Tāpēc, lūdzu, nenosodiet kādu, ja viņa bērns skries pakaļ skolas autobusam tāpēc, ka piecēlās pārāk vēlu un ilgi kārtoja sev līdzi pusdienas.
Vai jūs savus bērnus audzināt pareizi?