Dabas vērotājs Vilis Bukšs ziņo, ka 26. janvārī Austrumu pierobežas mežos novērojis plašu zilo vizbulīšu ziedēšanu. Šī parādība tiek uzskatīta par skaidru bioloģiskā pavasara iestāšanās pazīmi, jo vizbulītes parasti zied tikai tad, kad gaisa un augsnes temperatūra sasniedz noteiktu siltuma līmeni. Bukšs norāda, ka šāds agrs ziedēšanas laiks ir neparasts un var liecināt par klimata pārmaiņu ietekmi uz dabas ritmiem.
Viņš arī atzīmē, ka pavasara pazīmes novērojamas ne tikai ar vizbulītēm – citviet kļavas jau sākušas sulu tecēšanu, kas parasti notiek tikai tad, kad dienas temperatūra pārsniedz nulles grādus un naktīs vēl saglabājas neliels sals.
Tāpat arī lazdas ir sākušas ziedēt, kas ir vēl viens agrīna pavasara rādītājs. Šīs dabas norises liecina, ka šogad pavasaris varētu iestāties agrāk nekā parasti, un tā turpmākā attīstība būs atkarīga no laikapstākļiem tuvākajās nedēļās. Bukšs aicina dabas draugus turpināt vērot šīs pārmaiņas, jo tās sniedz vērtīgu ieskatu klimata izmaiņu ietekmē uz mūsu reģiona ekosistēmām.
Šonedēļ Latvijā valda neparasti silts laiks – gaisa temperatūra ir aptuveni 7 grādus virs ierastās sezonālās normas, un dažviet dienas laikā tā var sasniegt pat +9 °C. Sinoptiķi norāda, ka šī varētu kļūt par siltāko janvāra nogali meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Šāds siltuma vilnis ir ievērojams un raisa pavasarīgas sajūtas, tomēr prognozes liecina, ka laikapstākļi drīzumā mainīsies.
Februāra sākumā atmosfēras spiediens paaugstināsies, kas atnesīs sausāku un vēsāku periodu. Iespējams, ka būs neliels kailsals – situācija, kad zeme sasalst bez sniega segas, kas var negatīvi ietekmēt augus un ziemājus. Lai gan pašreizējie laikapstākļi liek domāt par agru pavasari, ilgtermiņa prognozes rāda, ka relatīvi silts laiks varētu saglabāties ne tikai februārī, bet arī martā.
Tomēr šī mainīgo laikapstākļu tendence rada arī izaicinājumus. Īpaši kailsals var negatīvi ietekmēt dabas procesus un lauksaimniecību, apdraudot ziemāju kultūras un augļu koku pumpurus. Tāpēc sinoptiķi iesaka rūpīgi sekot līdzi prognozēm un būt gataviem straujām pārmaiņām temperatūrā. Šajā laikā dabas vērotāji un lauksaimnieki tiek aicināti īpaši uzmanīgi sekot līdzi laikapstākļu attīstībai, lai savlaicīgi veiktu nepieciešamos pasākumus dabas un kultūraugu aizsardzībai.
Gada pirmais mēnesis Latvijā bijis ievērojami silts un izcēlies ar vairākiem rekordiem, padarot to par trešo siltāko janvāri meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Laika ziņu speciālists Toms Bricis raidījumā Rīta Panorāma norādīja, ka janvāra vidējā gaisa temperatūra sasniegusi +1,7 °C, lai gan šim mēnesim ierastā norma ir -3 °C. Šīs būtiskās temperatūras atšķirības rezultātā janvārī Latvijā tika reģistrēti aptuveni 80 dažādi meteoroloģiskie rekordi, kas norāda uz neparasti siltu un mainīgu ziemas sākumu.
Interesanti, ka neparastie laikapstākļi ietekmējuši arī dabu – vairākās vietās novērots, ka bites sākušas mosties un pamest stropus, kas šajā gadalaikā nav raksturīgi. Speciālisti gan brīdina, ka tā nav laba zīme, jo veselīgā stropā bites, pat ja ziema ir silta, parasti paliek mierā līdz pavasarim. Tās, kas mostas pārāk agri, iespējams, jau ir novājinātas slimību dēļ un var neizdzīvot līdz pavasarim. Šī parādība uzsver, kā klimata pārmaiņas un nestabilie laikapstākļi ietekmē arī dzīvās radības un to dabisko ritmu.
Lai gan janvāris bijis neparasti silts, šonedēļ gaidāms solārā pavasara sākums, kas iestāsies 5. februārī. Lai gan solārajam pavasarim nav tiešas saistības ar laikapstākļiem, tas simbolizē trīs tumšāko mēnešu beigas un pakāpenisku dienas gaismas pieaugumu. Tas nozīmē, ka turpmākās dienas kļūs arvien gaišākas, radot priekšnojautu par pavasara tuvošanos, pat ja laikapstākļi vēl saglabāsies ziemīgi mainīgi.
