Krievija oficiāli apstiprina: ģenētiskās analīzes pierāda Prigožina bojāeju lidmašīnas katastrofā

Krievijas izmeklētāji svētdien paziņoja, ka ģenētiskās analīzes ir apstiprinājušas, ka starp pagājušajā nedēļā lidmašīnas katastrofā bojāgājušajiem 10 cilvēkiem ir arī Vāgnera algotņu grupas vadītājs Jevgeņijs Prigožins.

Krievijas aviācijas aģentūra iepriekš bija publicējusi visu 10 cilvēku vārdus, kas atradās privātajā lidmašīnā, kura trešdien avarēja Tveras apgabalā uz ziemeļrietumiem no Maskavas. To vidū bija Prigožins un Dmitrijs Utkins, viņa labā roka, kurš palīdzēja dibināt Vāgnera grupu.

“Tveras apgabalā notikušās lidmašīnas katastrofas izmeklēšanas ietvaros ir pabeigtas molekulāri ģenētiskās ekspertīzes,” teikts Krievijas Izmeklēšanas komitejas paziņojumā ziņojumapmaiņas lietotnē Telegram.

“Saskaņā ar to rezultātiem tika noteikta visu 10 bojāgājušo identitāte. Tās atbilst lidojuma lapā norādītajam sarakstam,” teikts paziņojumā.

Bija izskanējušas spekulācijas, īpaši Vāgneru atbalstošos Telegram kanālos, par to, vai Prigožins, kurš, kā zināms, veica dažādus drošības pasākumus, paredzot iespējamu mēģinājumu viņu nogalināt, patiešām bija lidojis bojā gājušajā lidojumā.

Varasiestādes vēl nav paziņojušas, kas, viņuprāt, izraisīja viņa privātās lidmašīnas nokrišanu no debesīm.

 

DŪRIENS MUGURĀ

Avārija notika divus mēnešus pēc tam, kad Prigožins un viņa Vāgnera algotņi sarīkoja sacelšanos pret Krievijas militārajiem komandieriem, kuras laikā viņi pārņēma kontroli dienvidu pilsētā Rostovā un virzījās uz Maskavu, bet 200 kilometru attālumā no galvaspilsētas apgāzās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 23.-24. jūnija sacelšanos raksturoja kā nodevīgu “dūrienu mugurā”, bet vēlāk Kremlī tikās ar Prigožinu. Viņš ceturtdien nosūtīja līdzjūtības izteikumus to cilvēku ģimenēm, kuri, domājams, gājuši bojā avārijā.

Rietumu politiķi un komentētāji, nesniedzot pierādījumus, ir izteikuši pieņēmumu, ka Putins licis Prigožinu nogalināt kā sodu par sacelšanos, kas bija arī lielākais izaicinājums paša Putina valdībai kopš viņa nākšanas pie varas 1999. gadā.

Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs piektdien paziņoja, ka šādi pieņēmumi ir “absolūti meli”. Jautāts, vai Putins varētu apmeklēt Prigožina bēres, Peskovs sacīja, ka par to ir pāragri spriest, un norādīja arī uz prezidenta “aizņemtību”.

Vāgnera kaujiniekiem bija nozīmīga loma kaujās Ukrainas austrumos, īpaši vairākus mēnešus ilgušajā Bahmutas pilsētas aplenkumā, neraugoties uz Prigožina biežajiem, rupjiem uzbrukumiem Krievijas augstākajai militārajai vadībai par kara vadīšanu, kas beidzās ar neveiksmīgu sacelšanos.

Vāgnera kaujinieki tagad ir pametuši Ukrainu, un daži ir pārcēlušies uz kaimiņvalsti Baltkrieviju saskaņā ar vienošanos, kas izbeidza viņu sacelšanos.

Paredzams, ka daži no viņiem tiks iekļauti Krievijas bruņotajos spēkos, taču daudzi būs dusmīgi par grupas dibinātāja pēkšņo bojāeju, kurš saviem vīriem iedvesmoja lielu lojalitāti.

Putins ceturtdien pauda pretrunīgu cieņu Prigožinam, raksturojot viņu kā “talantīgu uzņēmēju”, bet arī kā nepilnvērtīgu personību, kas “dzīvē pieļāva nopietnas kļūdas”.

Leave a Comment