Debesis pārsvarā būs mākoņainas, un vietām iespējami nelieli nokrišņi, pārsvarā sniega veidā. Svētdien iespējams intensīvāks sniegs, kā arī lietus. Uz autoceļiem vietām veidosies apledojums, kas var radīt slidenus braukšanas apstākļus.
Pūšot mērenam dienvidaustrumu vējam, gaisa temperatūra gan naktīs, gan dienās svārstīsies no -4 līdz +4 grādiem.
Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, nākamās nedēļas sākumā ik pa laikam gaidāmi nokrišņi lietus un sniega veidā, kā arī migla, taču gaisa temperatūra būtiskas izmaiņas nepiedzīvos.
Decembrī gaisa temperatūra lielākoties tiek prognozēta augstāka par klimatisko normu, un nokrišņu daudzums, visticamāk, būs lielāks nekā parasti šajā mēnesī.
Saskaņā ar ECMWF publicētajiem datiem arī pārējā ziemas periodā – janvārī un februārī – vidējā gaisa temperatūra tiek sagaidīta augstāka par normu. Tomēr attiecībā uz nokrišņu apjomu prognozes ir neskaidras un nerāda skaidru tendenci.
Prognozes liecina, ka 2024.–2025. gada ziemā lielākās temperatūras novirzes no normas Eiropā sagaidāmas Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļu reģionos.
Ziemeļeiropā ir lielāka iespēja piedzīvot nokrišņu apjomu virs ierastā, savukārt daudzviet Dienvideiropā tuvākajos mēnešos tiek prognozēts mazāks nokrišņu daudzums nekā parasti.
Latvijā šogad tikai janvāris ir bijis aukstāks par normu, bet pārējie mēneši bijuši ievērojami siltāki nekā ierasts. Septembris pat kļuva par siltāko rudens mēnesi kopš novērojumu sākuma.
Gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā šogad varētu sasniegt +8,4 grādus, kas būtu otra augstākā vēsturiskā atzīme pēc 2020. gada. Kopējais nokrišņu apjoms šogad valstī līdz šim ir nedaudz mazāks par ilggadējo vidējo rādītāju.
