Termoizolācijas izvietošana telpu iekšpusē ir vienlaicīgi vienkāršākais veids un arī rupjākā kļūda, kādu vien iespējams pieļaut, siltinot sienas. Kāpēc gan nedrīkst siltināt sienas no iekšpuses?
Pēc sienas siltināšanas no iekšpuses rodas mākslīga robežlīnijas pārvietošana starp auksto un silto temperatūru, ko rada siltināšanas sistēma. Šajā gadījumā ziemā siltinājums kļūst par barjeru siltajam gaisam, bet viss pārējais sienas masīvs diezgan ātri atdziest.
Stipros mīnusos siena pilnībā sasalst, atkušanas periodā starp sienu un iekšējo siltinājumu rodas kondensāts, tieši tāda pati situācija atkārtosies arī zemos plus grādos temperatūras atšķirību dēļ diennakts periodā.
Tāpēc ļoti bieži siena zem siltumizolējošās kārtas sāk samirkt, kā rezultātā konstrukcijas pakāpeniski sabrūk. Siltinājums, kas piesūcies ar ūdeni, vairs nepilda savas funkcijas. Labvēlīgā vidē veidojas pelējums un sēnītes.
Bez augstāk minētajam, ir vēl vesela virkne negatīvo seku, kas rodas no sienu siltināšanas no iekšpuses.
- Siltinot sienas no iekšpuses samazinās telpas platība siltinājuma biezā slāņa dēļ.
- Lai pasargātos no kondensācijas tvaikiem uz iekšējās sienas virsmas, tiek izmantoti tvaiku izolējoši materiāli, kuri papildus iekšējam siltumizolācijas slānim rada praktiski hermētisku vidi telpā. Tas noved pie nepieciešamības uzlabot ventilācijas sistēmas.
- Iekšējo siltināšanu atšķirībā no ārējās nav iespējams veikt bez iejaukšanās telpas vidē. Nāksies demontēt iebūvētās konstrukcijas, pārcelt rozetes, iznest mēbeles.
Lai cik pievilcīga neliktos mājas siltināšana no iekšpuses, tās mīnusi pilnībā nosedz visus plusus.