Ķiploku novākšana ir viens no nozīmīgākajiem darbiem dārzā jūlija otrajā pusē. Tikai pareizi izvēlēts brīdis un rūpīga žāvēšana nodrošinās, ka raža būs izcila un uzglabāsies visu ziemu. Steigšanās šajā procesā var radīt lielākus zaudējumus, nekā pirmajā brīdī šķiet.
Vasaras vidus ir laiks, kad dārzos viss notiek – gurķi, tomāti un ogas ienākas, bet ķiploki rāda pirmās novākšanas pazīmes. Daudzi dārznieki vēlas pēc iespējas ātrāk pabeigt šo darbiņu, taču pāragri izrauti ķiploki ir īpaši pakļauti bojāšanai un nespēj uzglabāties ilgi. Savukārt, ja ķiploki tiek atstāti augsnē pārāk ilgi, galviņas var sākt plaisāt un atdalīties daiviņās, kas būtiski ietekmē to kvalitāti.
Kā izvairīties no šīm kļūdām? Turpini lasīt, lai uzzinātu soli pa solim – kad ir īstais brīdis ķiplokus izrakt un kā tos pareizi žāvēt.
Kā noteikt īsto brīdi ķiploku novākšanai
Pieredzējuši dārzkopji saka: ķiploku laksti ir labākais indikators. Novēro augu uzmanīgi:
Apakšējie laksti sāk dzeltēt un vīst, bet augšējie vēl ir zaļi un stingri – tas ir signāls, ka raža tuvojas gatavībai.
Cietstiebru šķirnēm nogatavošanās brīdis parasti pienāk drīz pēc tam, kad nogriež ziedstiebrus (skēpus).
Mīkststiebru ķiplokiem nobrieduši 2–4 apakšējie laksti liecina, ka ir īstais brīdis rakšanai.
Ja nogaidīsiet pārāk ilgi, laksti sakritīs un ķiploku galviņas var sākt plaisāt vai sadalīties daiviņās. Tas būtiski saīsina uzglabāšanas laiku. Steidzoties var izrakst nenogatavojušās galviņas, kas vēlāk ātri bojājas.
Kā ķiplokus izrakt, lai nebojātu ražu
-
Izvēlieties sausu, siltu dienu. Mitrā laikā rakšana var sabojāt galviņas un palielināt puves iespējamību.
-
Lai neatrautu stublāju no galviņas, augsni viegli izņemiet ar dakšām vai lāpstiņu apmēram 5–10 cm attālumā no stublāja. Tad ķiplokus uzmanīgi izceliet ar rokām.
-
Netīrumus viegli nopuriniet vai notīriet ar rokām, bet nekādā gadījumā nemazgājiet ķiplokus – mitrums veicinās bojāšanos.
Kas notiek tālāk? Turpinājumā uzzināsiet, kāpēc žāvēšana ir tik svarīgs posms un kā to veikt soli pa solim.
Pareiza žāvēšana – galvenais uzglabāšanas ilguma noslēpums
Pēc novākšanas ķiplokus nedrīkst uzreiz likt uzglabāšanai. Vispirms tiem jāļauj pilnībā nožūt:
-
Sasieniet ķiplokus nelielos saišķos un pakariet tos labi vēdināmā, ēnainā vietā (šķūnī, garāžā vai zem nojumes).
-
Žāvēšana parasti ilgst 2–3 nedēļas – tas ļauj čaulām sacietēt un attur galviņas no bojāšanās.
-
Tiešā saules gaismā žāvēt nav ieteicams – tas var izraisīt čaulu plaisāšanu un padarīt ķiplokus rūgtus.
Kad čaumalas kļuvušas sausas un papīrveidīgas, bet stublāji – stingri un kraukšķīgi, ķiploki ir gatavi uzglabāšanai.
Kā ķiplokus sagatavot uzglabāšanai
Kad ķiploki ir pilnībā nožuvuši:
-
Nogrieziet saknes un stublājus, atstājot apmēram 2–3 cm garu “kātiņu”.
-
Glabājiet tos vēsā, sausā vietā ar labu ventilāciju (0–4 °C, ja iespējams).
-
Mīkststiebru šķirnes var uzglabāt arī istabas temperatūrā (14–20 °C), ja vieta ir sausa un atturēta no tiešiem saules stariem.
-
Laba izvēle ir pīt ķiploku bizītes vai uzglabāt tos koka kastēs ar ventilācijas atverēm.
Kāpēc steigšanās var ietekmēt ražu?
Ja ķiplokus izrok pārāk agri, galviņas būs nenogatavojušās, ar mīkstu čaulu un sliktu garšu. Savukārt, ja novēlo, ķiploki zaudēs daļu mitruma un var sākt plaisāt – tas būtiski samazina uzglabāšanas laiku.
