“Skaistumam”
Ēdienu, kas pagatavots ikdienas ēšanai, nev pieņemts dekorēt. Toties, ja saimniece taisās pasniegt galdā viesiem, tad izdomās ko tādu, un tā “izdekorēs”, ka par izskatu vienu var piešķirt Mišelin zvaigzni.
Saimnieču izpratne par skaistumu parasti aprobežojas ar ēdiena apbēršanu ar “zirnīšiem”.
Bet izdomas bagātākajām izdodas izdomāt arī jautrākus variantus.
Šo autors dēvē par “celmu ar žuljēnu”. Ticēsim autora vārdiem, bet pagaršot kaut kā negribas. Ja nu vienīgi aiz bada.
Lipīgi rīsi
Lai rīsi nebūtu tik lipīgi, tie ir jānomazgā ar ūdeni. Ja tā neizdara, tad rīsi sanāk drīzāk putrveidīgi.
Diemžēl daudzas saimnieces, kas vecākas par 50 gadiem, ignorē šīs zināšanas, vai arī nezina, ka tā var. Tāpat kā makaronus, rīsus nez kāpēc bija pieņemts pārvārīts. Kamēr rīsi nesasniedz salipšanas konsistenci,tika uzskatīts, ka tie vēl nav gatavi.
Ūdeņaini griķi
Ja jums patīk birstoši griķi, tad labāk uz glāzi griķiem pievienot divas glāzes ar aukstu ūdeni. “Vecmāmiņas” griķu pagatavošanas metode paredz lielāku ūdens daudzumu, tāpēc tas neizgaro, un griķi sanāk ūdeņaini un šķidri.
Nekādas garšvielas
Padomju virtuve nepazina nekādas citas garšvielas, izņemot sāli, piparus un lauru lapas. Šīs paaudzes saimniecēm labākajā gadījumā atradīsies gatavi piparu maisījumi “vistas gaļai” un “pelmeņiem” ar jau beigušos derīguma termiņu.
Nolēmušas paeksperimentēt ar garšvielām, viņas visticamāk tās pievienos nevietā. Piemēram, timiānu pie makaroniem.
Gigantiskas porcijas
Šis punkts nav tik daudz par ēdiena kvalitāti, cik par kvantitāti. Daudzi atceras no bērnības, ka mītiskā “tukšo šķīvju sabiedrība” nepieņem bērnus, kuri neizēd šķīvi tukšu.
Lielākā daļa cilvēku PSRS bija spiesti daudz un smagi strādāt, sadedzinot vairāk kalorijas, nekā mūsdienu cilvēks, kuram vairāk ir sēdošs dzīvesveids..
Pusdienas “pirmā, otrā un kompta” garā ir smaga slodze gremošanas sistēmai, it sevišķi bērnam.
Mūsdienās visi dietologi aicina neklausīt vecmāmiņu, un ēst biežāk, bet mazākās porcijās. Un nevajag stumt bērniem ēdienu pret viņu gribu.