“Neceriet, ka viņi pilnveidosies!”
Pastāv vilinājums “nejauši” atstāt pie viņiem gudru grāmatu vai uzdāvināt mammai kaut ko viņas attīstībai. Nedariet tā. Jūs variet palīdzēt TIKAI TAD, ja tēvs vai māte paši to palūdz. Nav vērts līst viņu dvēselēs un uzspiest kaut kādu savu viedokli. Neko, izņemot dusmas pret sevi, Jūs neiegūsiet. Ļaujiet saviem vecākiem iet pašiem savu ceļu un pašiem maksāt savus “parādus”.
«Neatriebieties viņiem!»
Tiem, kuri uzsāk pašattīstības ceļu, ar laiku rodas instrumenti un vēlēšanās atmaksāt par veciem ( dažkārt vēl no bērnības nākušiem) aizvainojumiem. Nevajag! Par pāridarījumiem, kurus kādreiz izdarījuši, viņi samaksās paši. Bet, ja atriebsieties, tad maksāt nāksies Jums pašiem. Un tas Jums patiešām būs nepatīkami!
“Tad jau sanāk, ka ar vecākiem neko nevajag iesākt? Jā! Ar viņiem – nevajag. Viss, ko Jūs variet – tas ir darīt kaut ko AR SEVI. Ar savām domām, jūtām, uzskatiem. Lūk ar to arī nodarbojieties. Bet viņiem ļaujiet dzīvot tā, kā viņi vēlas”, – nobeidza Merilina Kerro.