Ar saviem padomiem gurķu veiksmīgā stādīšanā dalās Ludmila Maksimova:
“Parasti es kārtīgi izdomāju, cik stādi man siltumnīcā būs nepieciešami, bet šoreiz kaut kā pārcentos un man palika pāri daži no tiem – tie vienkārši nelīda vairs siltumnīcā. Nav arī labi siltumnīcā visu salikt ļoti cieši un pārbāzt.
Vīrs teica, lai es šos gurķus vienkārši metu ārā. Man bija tik ļoti žēl to izdarīt, jo tā ir ļoti laba gurķu šķirne! Stādus lieku lielajās glāzēs (0,5 l), nevis mazajās (200 g), glāzītes pusi no satura pildu ar zemi. Kad tie sāk dīgt, pieberu klāt vēl zemi, jo tā stādi neizstīdzē un sanāk ļoti labi.
Nemitīgi domāju, kur lai realizē neiestādītos stādus, un nonācu pie secinājuma iestādīt gurķus maisos! Maisiem apakšā ieliku kompostu, kas bija palicis pēc ziemas, pieliku humusu. Lielā bļodā sajaucu pelnus, superfosfātu, un spaini zemes – visu samaisīju kopā un iebēru maisā. Atradu dārzā vietu, kur šos maisus nolikt, lai tie netraucētu. Gurķus sastādīju maija sākumā – kad pa dienu ir silts, bet naktīs vēl auksts. Maisā es tos apsedzu ar avīzēm un aplēju ar siltu ūdeni. Vīrs tikai staigāja un teica, ka man viņi tajā maisā vienkārši nosalšot. Bet man neviens gurķītis nenosala, turklāt tie iedzīvojās daudz labāk, nekā siltumnīcā esošie.
LASI VĒL: Gurķi kā mazsālīti ziemai (bez etiķa) – svaigi smaržo, kraukšķ un dāvā mundrumu
Laistīju es tos ļoti bieži, jo viņiem nav no kurienes ņemt mitrumu, taču pēc laika pamanīju, ka tie sāka slimot. Staigāju apkārt un nespēju saprast, kādēļ tā notiek. Izrādījās, ka viņiem bija par daudz mitruma. Ar nazi uztaisīju caurumus maisā, bet jau pēc laiciņa gurķi sāka daudz labāk augt.
Vasarā sapļauto zāli liku iekšā maisos pie gurķiem. No zāles gurķiem bija ļoti silti. Kad tie paaugās, iespraudu maisā mietu, pie kura tos piesēju. Centrā esošie stādi auga uz augšu, bet sānos – uz leju. Gala rezultātā sanāca pat ļoti skaista dobīte!
Mana eksperimenta rezultātā no maisa ieguvu ārkārtīgi daudz gurķus. Šogad noteikti izmēģināšu maisos stādīt arī kabačus. Man dikti iepatikās šī metode!”
Gurķi, kas stādīti uz pieneņu bāzes
Katru gadu agrā pavasarī dārzkopji sāk savu cīņu ar pienenēm. Šos kaitinošos dārza iekarotājus es sāku izmantot savā labā. Pienenes ar visām saknēm un zemi izgriežu ārā un lieku pītos maisos, kurus es lieku pie pašas režģa sētas. Lai maisi nekristu, piestiprinu tos pie sētas.
Maisu apakšu vairākās vietās pārplēšu. Svaigi nolasītās pienenes tiek sajauktas kopā ar dārza augsni un zāģu skaidām, kā arī mēslojumu (apmēram 20 g nitrofosku uz vienu spaini). Pa virsu cieši beru zemi apmēram 10 cm biezumā, bet tam vēl pa virsu stādu gurķu stādus. Maisu lieku guļus svaigā gaisā, aizsienu to ciet ar virvi. Sānā atgriežu maisu vaļā, ieberu tur zemi, mitrinu to, stādu vēl augus. Zem maisa rodas tādi paši apstākļi, kā labā siltumnīcā. Gurķu saknēm tur ir labi un silti. Starp citu, šādā veidā gurķus var stādīt divas nedēļas ātrāk, nekā stādot vienkārši zemē. Taču šādā gadījumā nepieciešams pasargāt pašus stādus no apsalšanas. Parasti šādi stādu gurķus jau maija sākumā, apklājot tos ar stikla burku vai polietilēna maisiņiem.
LASI VĒL: Gurķu konservēšana ar aukstu ūdeni
Gurķi ļoti labi iemanās augt maisos, turklāt šādi audzēti tie sniedz ļoti labu ražu. Šeit nav nepieciešami nekādi mieti, lai tos atsietu, jo blakus ir sētas režģis, ap kuru tie veiksmīgi spēj augt. Lai augsne pārlieku neizkalstu, es to apberu ar pērnā gada zāli. Tas pasargā augsni no izžūšanas un plaisāšanas. Augi atrodas augstu no zemes, tie labi izvējojas, tieši tādēļ arī reti kad slimo ar sakņu puvi vai citām senīšu slimībām. Gurķi ražu sniegs līdz septembra vidum. Pa šo laiku pienenes maisā būs teju pilnībā sadalījušās, augsne kļūs par humusu, kas ir lieliski piemērota tomātu, piparu un baklažānu stādīšanai. Šādi maisi kalpo aptuveni piecus gadus.