Policija pat nepacentās nopratināt klasesbiedrus, kuri veica izvarošanu, un neko nedarīja, lai atrastu telefonu ar fotogrāfijām. Pēc gada lietu slēdza pierādījumu trūkuma dēļ…Toties Ritas dzīve kļuva par īstu elli. Vienaudži viņu apsaukāja skolā un sociālajos tīklos; visi, pat viņas draugi no viņas novērsās.
Papildus tam, ka viņa dzīvoja ar psiholoģisku traumu, ko atstāja briesmīgais notikums, viņai vēl atgādināja par to, kas notika, dienu no dienas. Viņai pat dažreiz rakstīja skolnieki, piedāvājot seksu. Meitenes dzīve bija briesmīga: viņa visiem spēkiem centās nodzīvot katru dienu. “Viņu nelika mierā. Viņa kļuva noslēgta. Viņas draugi no viņas novērsās. Viņu pastāvīgi aizvainoja vienaudži…Tas turpinājās un turpinājās”, – stāsta Ritas māte. Rita bija nomākta un ieslīga depresijā. Rezultātā stāvoklis tik ļoti pasliktinājās, ka meitene vairs negribēja dzīvot.
Lūk, ko viņa uzrakstīja savā sociālā tīkla Facebook profilā 2013. gada 3. martā: “Rezultāta mēs visi atcerēsimies nevis mūsu ienaidnieku vārdus, bet mūsu draugu klusēšanu”.
17 mēnešus pēc izvarošanas Rita izdarīja pašnāvību vannasistabā. Kad viņas māte atvēra vannasistabas durvis, bija jau pārāk vēlu. Rita bija nopietna galvas smadzeņu trauma. Viņu aizveda uz slimnīcu. Pēc pāris dienām vecākiem nācās atslēgt meitu no mākslīgā dzīvības uzturēšanas aparāta. Izredzes, ka viņa nāks pie samaņas, nebija nemaz. Policija nevienam neizvirzīja apsūdzības pierādījuma trūkumu dēļ. Ritas tēvs, Glens Kanings apgalvo, ka viņa meita gāja bojā vilšanās dēļ, un nevis dēļ ņirgāšanās, jo neviens viņai nevarēja palīdzēt: ne policija, ne skola. Atkal un atkal mēs dzirdam stāstus par bērniem, kuri tiek pakļauti iebiedēšanai, un neviens nevar nekā palīdzēt.
Vecāki dara visu, kas ir viņu spēkos, bet neviens negrib viņos klausīties. Un huligāni turpina apmeklēt skolu un dzīvot normālu dzīvi tā, it kā nekas nebūtu noticis. Mums tas ir jāmaina. Es vairs negribu klausīties stāstus, kas bērns ir izdarījis pašnāvību, jo sabiedrība no viņa atteicās. Pat, ja jūs nestrādājat skolā vai policijā, mēs visi varam izmainīt pasauli uz labo pusi mūsu bērnu dēļ. Veltiet uzmanību saviem bērniem un viņu problēmām. Jautājiet bērniem, kā viņiem iet, un esiet viņiem labs piemērs, kam gribētos līdzināties. Jūs varat izmainīt pasauli uz labo pusi. Un kā šajā gadījumā nespriest taisnu sodu pašu rokām?