Pārāk siltā ziema turpina pārsteigt – mežos joprojām aug sēnes, bet zāle saglabā zaļu nokrāsu. Tajā pašā laikā sinoptiķi neparedz krasas salnas. Par to, kā šādi laikapstākļi var ietekmēt ražu, pastāstīja Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais vadītājs Romāns Vilfands.
“Īpaša uzmanība jāpievērš kultūraugu ražai un agrorūpniecības problēmām. Pašlaik situācija ir neskaidra. No vienas puses, ziemāju sējumi ziemā nonāca sliktā stāvoklī, jo daudzos graudaugu audzēšanas apgabalos bija izteikts nokrišņu trūkums. Taču tagadējie laikapstākļi zināmā mērā uzlabo šo situāciju,” norādīja eksperts. Prognozes liecina par īslaicīgu atdzišanu. Pagaidām nav paredzams straujš temperatūras kritums, un, ja šī prognoze piepildīsies, tas uzlabos kultūraugu stāvokli. Taču, ja iestāsies sals, tas var radīt problēmas.
“Februārī tiek prognozēti divi temperatūras kritumi. Ja temperatūra noslīdēs līdz -20 grādiem, tas radīs nopietnas problēmas – augi sāks vīst. Tajā pašā laikā pašreiz pieejamās prognozes ir aptuvenas. Precīzi prognozēt ilgtermiņa laikapstākļus iespējams tikai īsākam laika periodam.”
Ilgtermiņa laikapstākļu prognozes nav viennozīmīgas, jo būtisku lomu spēlē nejaušības faktors. Meteoroloģijā pastāv nenoteiktības jēdziens matemātiskā nozīmē, un tās ietekme ar laiku kļūst izteiktāka. Rezultātā šī nenoteiktība kļūst tikpat svarīga kā meteorologu konstatētās likumsakarības. Tāpēc sniegt precīzas ilgtermiņa prognozes ir ārkārtīgi sarežģīti. Tajā pašā laikā silta ziema nenozīmē, ka vasara būs vēsa – šis tautas ticējums nav apstiprināts.
Lasi vēl: Pārbaudījumu laiks -5 zīmju pārstāvji, kas pavasarī, visticamāk, saskarsies ar grūtībām un nedienām
“Nav nekādas saistības starp siltu ziemu un vasaras īpatnībām. Daudzi uzskata, ka pēc ļoti karstas vasaras noteikti sekos auksta ziema un otrādi – pēc bargas ziemas vienmēr būs karsta vasara. Ja šāds cikliskums būtu patiess, mēs no tā nekad neizkļūtu. Tomēr statistikas dati šādu sakarību neapstiprina,” skaidroja zinātnieks.