Vēl pirms slimības meitene nodarbojās ar peldēšanu. Tāpēc ārsti ieteica viņai pēc iespējas vairāk laika pavadīt baseinā. Pirmajās dienās Arlena ļoti baidījās noslīkt (viņas kājas joprojām nekustējās). Bet ar laiku viņa ne tikai pārstāja baidīties, bet arī kļuva par izcilu peldētāju.
Kad viņai bija 17 gadi, viņu uzaicināja piedalīties ASV izlases komandā Paraolimpiskajās spēlēs. Rezultāts pārsniedza visas viņas cerības. Meitene ieguva vienu zelta un trīs sudraba medaļas. Turklāt simts metru distancē meitene uzstādīja jaunu pasaules rekordu.
Pēc gada Arlena piedalījās programmā, ka
s nodarbojas ar palīdzību paralizētiem invalīdiem. Meitene vēlējās atkal staigāt, lai tur vai kas. Lai apmaksātu programmas pakalpojumus, Viktorijas vecāki pat ieķīlāja savu māju. Divi gadi smagi trenējoties, un beidzot Viktorija spēja paspert savu pirmo soli. Tā patiešām bija labākā diena viņas dzīvē. Vēl nedaudz, un viņa varēja staigāt un pat skriet.
Tagad viņa nodarbojas ar jogu, dejo, slēpo un slido. Citiem vārdiem, dzīvo gluži tāpat, kā jebkurš cits cilvēks. Bet šo spēju novērtē vairāk nekā jebkurš no mums. Arlenai bija nepieciešami desmit gadi neatlaidīga darba, lai uzveiktu slimību. Un viņa to izdarīja. Tagad viņa ir vadītāja vienā no sporta kanāliem. Bet pats galvenais – viņa tagad palīdz visiem tiem, kuri ir nonākuši tādā pašā nelaimē. Arlena nodarbojas ar labdarību, finansējot bērnu ārstēšanu. Un vēl viņa ir vienkārši lieliska motivatore visiem, kuri atrodas izmisuma periodā.
