Šogad ziema ir pietiekoši auksta un sniegota – ne tikai Latvijā, bet arī ASV, kur klimats ir krietni siltāks.
Kad runā par klimata pārmaiņām, parasti runā par anormālu karstumu, sausumu un mežu ugunsgrēkiem: sals un sniega vētras it kā neiekļaujās šajā bildē. Tāpēc tie, kas noliedz klimatiskās izmaiņas, ar prieku ķeras pie šīs iespējas noliegt zinātnisko vienprātību.
Bet patiesi, kā izskaidrot aukstās ziemas, ja planēta, pēc zinātnieku vārdiem, uzsilst?
Sākumā derētu izskaidrot atšķirību starp laikapstākļiem un klimatu. Klimats – tas ir vidējais laikapstākļu režīms reģionā ilgākā laika posmā. Klimata atšķirības – ir atšķirība starp silto Vidusjūru un aukstu polāro tundru.
Turklāt katrā klimatā rodas ikdienas temperatūras svārstības, nokrišņi, atmosfēras spiediena maiņas u.t.t. – kas vienā vārdā tiek saukti par laikapstākļiem.
Kā sasilšana var izsaukt atdzišanu?
Kad pirms pāris gadu desmitiem parādījās termins „globālā sasilšana”, tas raksturoja vidējās temperatūras pieaugumu pasaulē, ko izraisīja siltumnīcefekta gāzes, kas aiztur siltumu atmosfērā.
Un kaut arī šis ilgais process izsauc rekordaugstas temperatūras dažādos apgabalos, šobrīd zinātnieki ir pārliecināti, ka atmosfēras izmaiņas paaugstināta oglekļa un metāna dēļ izraisīs ne tikai sasilšanu, bet arī citas klimatiskas izmaiņas.
Zinātnieki pieļauj, ka klimata izmaiņas novedīs pie ekstremālām un katastrofālām parādībām uz zemes.
Piemēram, aukstā ziema ASV ir dēļ polārā ciklona, kas uz kontinentu ir atnesusi arktisko ledaino gaisu. Polārais ciklons kļūst arvien nestabilāks dēļ paaugstinātās temperatūras. Un jo vairāk arktiskā gaisa nonāk dienvidu reģionos, jo arvien bargākas būs ziemas Ziemeļamerikā.
Siltā temperatūra Arktikā kropļo augstkalnu gaisa plūsmas, tāpēc tās novirzās tālāk uz dienvidiem – tas ir, auksts gaiss izplatās uz dienvidiem. Šāda plūsmas novirze var kavēties ilgu laiku, tāpēc aukstā ziema var būt ilgstoša.
Rekordauksti sali un sniegavētras – tas nav viss, kas mūs sagaida.
Augsta spiediena gaisa masas ir vēji, kas pūš no austrumiem uz rietumiem un kustas tāpēc, ka atšķiras aukstā arktiskā un silta tropu gaisa masa.
Arktiskā gaisa sasilšanas gadījumā plūsmas palēninās, traucējot normālu laika apstākļu apritei: plūdi ilgst ilgāk, tāpat arī sausums kļūst ilgstošs. Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts Science Advances oktobrī, dbas kataklizmu skaits 2100 gadā būs palielinājies par 50 %.
Bet mums pat nav jāgaida 2100. gads, lai pārliecinātos, ka klimata izmaiņas novedīs pie nenovēršamām sekām. Zinātnieki pieņem, ka tieši tās ir par iemeslu briesmīgajiem mežu ugunsgrēkiem, kas postīja Kaliforniju, tāpat arī vainīgas pie pēdējo gadu viesuļvētrām.
Vai jūs biedē klimata izmaiņas?
avots: lifter.com.ua