Es izslēdzu gaismu un devos gulēt. Pēkšņi, nakts vidū, man gar vaigu noslīdēja kaut kas mīksts. Pēkšņi nakts vidū man pie vaiga pieglaudās kaut kas mīksts. Nobijos. Ieslēdzu gaismu.
Ieraugu glītu kaķi, kurš skatās tieši man acīs. Es aizvedu viņu uz virtuvi. Ielēju pienu. Ieliku bļodā gaļu, kuru atradu ledusskapī. Paēda, sāka murrāt. Es skatos – saprotu, ka nav mājas kaķis. Viss netīrs. Liku viņu ūdeni. Kaķis pat nepretojās. Nomazgāju un noslaucīju viņu.
Paņēmu tualetes papīru, saplēsu gabaliņos, izveidoju kaut ko līdzīgu laivai jeb tualetei, parādīju to kaķim. Kastē izveidoju gultu no dvieļiem. Pats devos gulēt. Aizmigu un sapnī dzirdēju, ka kaķis atnāca pie manis un apgūlās man blakus.
Naktī nosapņoju kaķim vārdu – Mia. No rīta piecēlos, pateicu, lai viņa labi uzvedās un aizgāju uz darbu. Pārnācu mājās un tur mani sagaida. Dvēselei kļuva tik silti. Tā arī sākās mūsu kopdzīve ar Miju.
[…] Izslēdza gaismu un aizgāja gulēt. Pēkšņi, nakts vidū, kaut kas mīksts pieslīdēja pie vaiga […]
[…] LASI VĒL: Izslēdza gaismu un aizgāja gulēt. Pēkšņi, nakts vidū, kaut kas mīksts pieslīdēja pie vaiga […]