Saeima vakar atbalstīja Nacionālās apvienības izstrādāto grozījumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Grozījumu mērķis ir nodrošināt latviešu mūzikas īpatsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās, nosakot, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 20% no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas. Turklāt elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās raidīšanas laikā no plkst. 07.00 līdz 20.00, izmantojama ne mazāk kā puse no šīm fonogrammām.
Gaidis Bērziņš Saeimas tribīnē uzsvēra, ka savas kultūras, valodas un vērtību apzināšana un stiprināšana ir solis pašreizējā kultūras mantojuma saglabāšanai nākotnē. Mūzika ir būtiska ikvienas valsts kultūras sastāvdaļa, un tās radīšana un aktīva izmantošana ir jāveicina arī valstiskā līmenī. Latviešu mūzikas pieejamība apkārtējā vidē ir nozīmīgs priekšnosacījums valsts nacionālās identitātes un valsts atpazīstamības veidošanā, kā arī tā ir cieši saistīta ar valsts vēsturisko, politisko, ekonomisko un demogrāfisko situāciju. Ēters ir nacionālās bagātības sastāvdaļa, un apstākļos, kad frekvenču skaits katrai valstij ir ierobežots, tai jānosaka, kā tieši tās efektīvāk un lietderīgāk izmantot valsts un nacionālajās interesēs, kā arī rūpīgāk jākontrolē to izlietojums. Šis ir jautājums, kas tieši saistīts ar mūsu valsts drošību.
Svarīgi atzīmēt, ka jaunrades fonogrammu izmantošanas īpatsvara noteikšana radio programmās Latvijā dos iespēju arī jauniem, vēl mazpazīstamiem latviešu mūziķiem „ienākt tirgū”.
Ņemot vērā nacionālās mūzikas kvotu regulējumu daudzās valstīs, Latvija šajā ziņā nebūtu pirmā. Mūzikas īpatsvars raidorganizāciju programmās ir noteikts Polijā, Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Itālijā, Grieķijā, Kanādā, kā arī citās valstīs. Regulējums un mūzikas īpatsvara procentuālais apjoms katrā valstī ir atšķirīgs, variējot no 30 – 40 %.