Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nopietnas bažas par valdības un Saeimas bezdarbību, kas veicina situācijas pasliktināšanos veselības aprūpē.
Mediķu nepietiekamā skaita dēļ Latvijā diennakts neatliekamā palīdzība tiek nodrošināta, pateicoties nesamērīgi lielam virsstundu darba apjomam. Finanšu krīzes apstākļos 2009. gadā tika pieņemti grozījumi Ārstniecības likumā, kas atļāva ārstniecības personām strādāt līdz pat 20 virsstundām nedēļā bez dubultas samaksas. Ar protesta akciju un sarunu palīdzību LVSADA panāca, ka 2017. gadā tiek noteikts pārejas periods līdz 2020. gadam minēto Ārstniecības likuma grozījumu atcelšanai. Arodbiedrību vienošanās ar valdību paredzēja, ka pārejas periods ir vajadzīgs tāpēc, lai ar būtiska darba samaksas pieauguma palīdzību trīs gados paspētu mazināt cilvēkresursu trūkumu nozarē un tādā veidā sadeldētu nepieciešamību pēc virsstundām bez apdraudējuma pacientiem. Darba samaksas pieauguma grafiku bija plānots nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
Diemžēl politiķi šo norunu pārkāpa. Sekas nebija ilgi jāgaida – pēc tiesībsarga pieprasījuma Saeima tā arī nespēja Satversmes tiesai paskaidrot, kāpēc nepieciešams pārejas periods. Loģiski, ka tādā situācijā Satversmes tiesa nolēma pārejas periodu ievērojami saīsināt un nosprieda, ka virsstundu darbs veselības aprūpē ir jāuzskaita un jāapmaksā tikai un vienīgi Darba likumā noteiktajā kārtībā nevis no 2020. gada, kā to bija lēmusi Saeima, bet jau no 2019. gada 1. janvāra. Vārdos politiķi solīja spriedumu respektēt, taču viņu darbi liecina par ko citu. Liecinot Satversmes tiesā, Finanšu ministrijas pārstāve apgalvoja, ka valstij pietiekot naudas, lai nodrošinātu virsstundu apmaksu mediķiem pilnā apmērā jau tūlīt. Ja tā ir taisnība, tad kāpēc par to vēl nav oficiāli paziņots slimnīcu vadītājiem? Ja tie ir bijuši meli, tad kurš par tiem atbildēs?
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris situāciju vērtē tā: “Šobrīd izskatās, ka politiķi Satversmes tiesas spriedumu par virsstundu darba samaksu veselības aprūpē neuztver nopietni. Tādas bezatbildības sekas var būt graujošas.”
Nepadarītā ir daudz. LVSADA š. g. 9. aprīlī aicināja Veselības ministriju izveidot darba grupu, lai konkretizētu darba samaksas pieaugumu nozarē. Darba grupa joprojām nav sasaukta. Vēl vairāk – likumā Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam nav paredzēts palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei 2019. un 2020. gadā, turklāt veselības aprūpes pieejamības uzlabošana vispār nav iekļauta budžeta politikas prioritātēs.
LVSADA uzskata, ka šāda bezdarbība pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir augstākajā mērā bezatbildīga. Tāpēc LVSADA aicina valdību un Saeimu nekavējoties pievērsties Satversmes tiesas sprieduma izpildei pēc būtības, nepasliktinot veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.