Nedrīkst savas dusmas uzvelt citiem.
Diemžēl cilvēkiem ir raksturīgs spriest par citiem neapdomīgi un pārsteidzīgi, nepapūloties uzzināt, ka šo cilvēku dzīvē arī kaut kas var notikt – problēmas vai pārdzīvojumi.
LASI VĒL: Esmu medbrālis un es jums parādīšu, ar ko aizņemti ārsti, kamēr jūs neapmierināti sēžat rindā
Tāpēc, nezinot patiesību, mēs varam ar vārdiem cilvēku apvainot. Tālāk sniegtais stāsts ir lielisks pierādījums tam, ka nevajag izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, pat visgrūtātkajās dzīves situācijās.
Mūsu stāsts sākas ar to, ka ķirurgs steidzas uz slimnīcu, lai ārkārtas situācijā operētu puisēnu, kuru notriekusi mašīna. Ķirurgu steidzamā gadījumā izsauca uz slimnīcu operēt. Viņš nekavējoties ieradās neatliekamās palīdzības nodaļā, pārģērbās un pa taisno devās uz operāciju zāli.
Koridorā pirms ieejas ķirurģijas zālē viņš satika puisēna tēvu, kurš nervozi staigāja no vienas puses uz otru. Kad tēvs ieraudzīja ķirurgu, viņš sāka uz to kliegt: “Cik ilgi var jūs gaidīt? Vai jums nepateica, ka mans dēls ir uz nāves robežas? Vai jums nav vispār nekāda atbildības sajūta?
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu