“Svētīts ir tas, kurš neko negaida, jo viņš nekad nebūs vīlies”
Visa mūsu dzīve viscaur ir piesātināta ar komunikāciju, un tas ir lieliski. Draudzīgs atbalsts, cieņa, mīlestība, kas nāk no citiem cilvēkiem, ne tikai atbalsta grūtos dzīves brīžos, bet ir arī neaizstājams atribūts veiksmes un laimes brīžos.
Tomēr, lai uzturētu labas attiecības ar apkārtējiem, nepieciešams ievērot noteiktus komunikācijas noteikumus. Apskatīsim 8 komunikācijas zelta likumus.
Neuzkrājiet sevī aizvainojumu, – tas dārgi maksās.
Ir nepieciešams iemācīties piedot. To nevajag citam, bet pirmām kārtām jums pašam. Nav obligāti turpināt komunicēt ar pāridarītāju.
Neapvainojieties uz bērniem par to, ka viņi jūs nesaprot.
Lai saprastu, ir jānoiet tas pats dzīves ceļš. Starp jums ir liels laika attālums. Tā ir bijis un tā arī būs. Tēvu un bērnu problēma ir mūžīga problēma.
Darot labu, negaidiet saņemt pretī labu.
Negaidiet, ka apkārtējie jūs mīlēs, cienīs. Iemācieties gūt baudu no tā, ka jūs dodat un darat labu tad, kad ir dvēseles sauciens, un nevis tad, kad jūs piespiež to darīt.
“Svētīts ir tas, kurš neko negaida, jo viņš nekad nebūs vīlies” (A. Pops).
Nekritizējiet!
“Kritika ir bezjēdzīga, jo tā liek cilvēkam aizsargāties un, kā likums, cilvēks tiecas sevi attaisnot. Kritika ir bīstama tāpēc, ka tā aizskar paša nozīmīguma sajūtu un izraisa aizvainojumu” (D. Kārnegī).
Nestrīdieties.
Jūs tik un tā nevienam neko nepierādīsiet. Katrs paliks pie sava. Vienalga otrs nevarēs jūs saprast, jo viņam ir cita dzīves pieredze.
“Pasaulē ir tikai viens veids, kā gūt virsroku strīdā – tas ir novērsties no paša strīda” (D. Kārnegī).
Neuzspiediet savu pagātni apkārtējiem, ja viņi jums to nelūdz.
Jebkura uzspiesta rīcība, pat mīlestība ir agresija.
Novērtējot otra cilvēka uzvedību, centieties ņemt vērā situāciju un apstākļus.
Mūsu pozitīvais tēls “ES” daudzējādā ziņā ir saistīts ar to, ka mēs varam piedot sev pašiem neraksturīgu uzvedību, atsaucoties uz nelabvēlīgu situāciju un apstākļiem, bet nepiedodam otram, veidojot viņa kopējo portretu, izejot no konkrētās situācijas un apstākļiem.
Neprasiet un negaidiet no citiem, ka tie līdzināsies jums.
Ir dažādu “veidu” cilvēki, kas atšķiras ar dažādiem saziņas un pašapziņas līmeņiem. Tās ir tādas pašas redzamās atšķirības starp cilvēkiem, kā starp dažādu veidu dzīvniekiem (skudra, zilonis, pērtiķis u.c.). Bet pat starp vienāda veida cilvēkiem ir individuālas atšķirības. Tāpēc nevajag būt pārsteigtiem par domu, rīcību, motīvu un vērtību dažādību. Centieties cilvēkus pieņemt tādus, kādi tie ir.