Padomju Savienības laikos viss slepus vēstīja pēc pārmaiņām, visi slepus sapņoja par dzīvi “kā ārzemēs”, kur nekad nebija bijuši, un par izsmalcinātu ēdienu, kādu nekad nebija ēduši. Un re – piepildījās!
Un tagad mums atliek vien ar nostaļģiju atcerēties par pagājušajiem laikiem un to laiku ēdienu – kā izrādās, visgaršīgāko. Lielākā daļa tā laiku receptes bija vienkāršākas par vienkāršu, bet ēdieni – nepretenciozi. To ir pavisam vienkārši izskaidrot: veikala plaukti nepriecēja ar dažādību. Bet, kamēr mūsu mammas izmanījās pagatavot gardumus no tā, kas bija, mēs izmanījās radīt paši savu, ne ar ko nesalīdzināmus kulinārijas izrāvienus. Un ko no šī saraksta pamēģinājāt jūs?
Maizes garoziņa
Aizskriet uz veikalu pēc maizes – tas ir viens no pirmajiem uzdevumiem, kas tika uzdots padomju bērnam. Un lūk, jūs skrienat, kājas pār pleciem pārlicis, uz tuvāko veikalu. Kapeiciņas saspiedis mazajā plaukstiņā, stāviet rindā un gaidiet, kamēr tante ar lielo copi vērsīsies tieši pie jums. Un tad nesteidzoties atgriežaties mājās. Kā tad! Ir tāda aromātiska garoziņa, kurai nevar pretoties. Nu, kurš gan nav atnesis mājās no veikala nedaudz iegrauztu maizīti?
Cukurgailīši
Gailīši, zaķīši, lapsiņas – konfektes ieguva visdažādākās formas. Bet visas tša gatavoja no cukura un izkausēta sviesta. Varēja nopirkt vairākas gan veikalā, gan arī uz tirgus pie aktīvām vecmāmiņām. Kur gan te vieta kaut kādam čupa-čupsam.
”Košļene”
Kad 90.-to gadu sākumā mēs skatījāmies ārzemju filmas tā, ka tajās radās caurumi, mēs visādi centāmies atdarināt skaistos varoņus. Košļene, kura vienmēr viņiem bija pie rokas, daudziem bērniem bija greznība. Bet tas viņus neatturēja. Atzīstieties, jūs taču arī košļājāt augļu koku sveķus!
Barankas
Radot konkurenci dažādiem biskvītiem un maigajiem cepumiem, bubļiki ir zaudējuši savu popularitāti. Bet pirms kādiem 30 gadiem tos pirka saišķiem vien. Un, kamēr mamma vai vecmāmiņa bija aizņemta ar darīšanām virtuvē, katra meitene uzskatīja par pienākumu saišķi piemērīt. Lieliska rota!
Maize ar sviestu un cukuru
Tiko kā atceros – uzreiz siekalas saskrien mutē. Tagad mēs pērkam vai gatavojam dažādus desertus. Bet tajā laikā vismīļākais kārums bija baltmaizes gabals ar sviestu, kam virsū bagātīgi uzbērts cukurs. Kad nebija sviesta, maizi vienkārši samitrināja ar ūdeni, un pēc tam apbēra ar saldu pūdercukuru.
Cepumu sendvičs
Atcerieties cepumus ar karsētu pienu? Tie bija tik garšīgi un aromātiski, ka bija grūti sagaidīt, līdz uzvārīsies tēja. Bet, lai tas būtu vēl garšīgāks, pietika sasmērēt vienu cepumu ar sviestu un uzklāt tādam pildījumam vēl otru cepumu.
Vārīts iebiezinātais piens 
Mūsdienās iebiezinātā piena izvēle ir tik liela, ka acis ņirb. Bet agrāk veikalos piramīdas veidoja tikai no viena veida – šķidrā iebiezinātā pienā. Lai apsmērētu vafeles, vai arī pagatavotu īrisa konfektes, iebiezināto pienu vārīja. Dažreiz pēc tam pusi nakts mazgāja sienas un griestus. Bet no “sprāgstošā” kāruma nekad neatteicās.
Īrisa konfektes
Lūk, viņas – konfektes, kuras varēja ēst līdz bezgalībai. Nu, ja nu ne līdz bezgalībai, tad līdz vēdergraizēm noteikti. Jā, jūs varat atrast konfekti, kas vāji, bet atgādina to pašu īrisa konfekšu garšu, kas bija nopērkamas tuvākajā veikalā. Bet tikai tas, kurš pēc katras otrās konfektes pazaudēja zobu plombu, sajutīs atšķirību.
Askorbīnskābes dražejas
To pārdeva nelielos plastmasas trauciņos, un tās bija neticami skābas. Daudzi vienmēr krita kārdinājumā pa kluso paņemt vēl dažas papildus dražejas, bet no skābuma dažreiz radās pat sīkas brūces. Bet tas saldummīļus neatturēja.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu