Latviešu tautas ticējumos 23. novembris minēta kā viena no svarīgākajām dienām, kad jāveic īpaši rituāli, jo tā bija ļoti svarīga rudens svētku diena. Šos svētkus sauca par Katrīnām vai Katrīnu dienu.
Šī diena tradicionāli iezīmēja rudens un ziemas robežu, kā arī bija cieši saistīta ar sievietēm, lopkopību un veļu laika izskaņu.
Dabas zīmju vērošana
Šajā dienā, atkarībā no tā, kādi laika apstākļi bija, varēja prognozēt pat gaidāmo vasaru. Uzskatīja, ka, ja Katrīnās ir skaidrs laiks bez nokrišņiem, tad gaidāma auglīga un sausa nākošā vasara. Bet, ja šajā dienā līst lietus – arī ziema būs slapja un silta. Ja šajā dienā snieg, ziema būs auksta un sniegota.
Nē darbiem!
Katrīnas dienā nedrīkstēja ne vērpt vilnu, ne adīt, ne tamborēt, lai aitas un citi lopiņi nepazustu un nesirgtu. Sievietēm bija jāatturas no smagiem darbiem, lai nodrošinātu veiksmi ģimenei.
Svētku ēdiens
Viena no svarīgākajām lietām bija ēdiens. Šajā dienā galdā cēla sieru, maizi, gaļu. Un tā kā šī diena iezīmēja arī veļu laika beigas, tika rīkots neliels mielasts par godu senčiem.
Jautrība un “maskošanās”
23. novembrī senlatviešu gāja masku gājienos un ļāvās dažādām rotaļām un dejām. Īpaši iecienīti tas bija bērnu un jauniešu vidū. Maskas simbolizēja dabas un cilvēku auglību, un šie gājieni bija nepieciešami tāpēc, lai nākamajā gadā būtu laba raža un vairotos mājlopi. Tāpat izplatīts bija ticējums, ka, ja Katrīnās mājās tika svētki svinēti jautri un bija daudz viesu, arī nākamais gads būs pārticīgs.
Bet interesantākā info tikai sekos!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
