Holivudas zvaigzne Toms Henks, kurš drīz svinēs savu 70. dzimšanas dienu, atklājis, ka jau ir pieredzējis savu dzīves grūtāko gadu.
Intervijā ar “Entertainment Tonight” aktieris atzina, ka 35 gadu vecums viņam bijis īpaši izaicinājumu pilns, nosaucot to par “visgrūtāko” dzīves posmu. Tajā pašā laikā zinātnieki uzsver, ka lielākajai daļai cilvēku smagākais dzīves periods mēdz būt citos vecumos.
“Kad esat 35 gadus vecs, vielmaiņa sāk bremzēt, gravitācija sāk izdarīt savu ietekmi, kauli kļūst trauslāki, un stāja mainās,” teica Henks, kuram pašlaik ir 68 gadi.
Taču viņš arī piebilda: “Tagad es domāju, ka esmu savā labākajā formā. Ziniet, kāpēc? Mani bērni ir pieauguši, es regulāri sportoju un spēju pareizi ēst. To visu nav viegli izdarīt, kad esat 35 – tad dzīve šķiet kā smags slogs,” skaidroja aktieris.
Lai gan zinātnisko pētījumu par to, kā 35 gadu vecums ietekmē cilvēkus, ir maz, eksperti sniedz skaidrojumu par dzīves posmu, kas tiek uzskatīts par vissarežģītāko.
Stīvs Hofmans, skaitļošanas bioloģijas profesors Leibnica Novecošanas institūtā Jēnā, Vācijā, norāda, ka grūtākais dzīves posms faktiski ir vecumā no 45 līdz 50 gadiem.
“Epidemioloģiskie dati rāda, ka daudzu ar vecumu saistītu slimību un traucējumu izplatība sāk pieaugt tieši ap 45 līdz 50 gadu vecumu. Šis ir periods, kad daudzi sāk izjust dažādus procesus, kas saistīti ar novecošanu,” skaidro profesors Hofmans.
Viņš arī atzīmē, ka pastāv plašas diskusijas par to, kad precīzi sākas bioloģiskās novecošanas process.
“Daži pētnieki uzskata, ka bioloģiskā novecošana, vismaz dažās ķermeņa daļās, varētu sākties pat pirms piedzimšanas,” norāda profesors Hofmans. “Savukārt citi apgalvo, ka novecošanas process sākas tikai pēc dzimumbrieduma sasniegšanas.”
Jaunākais pētījums, veikts 2024. gadā, atklājis divus ievērojamus ar vecumu saistītu izmaiņu viļņus cilvēka organismā. Pētījumu vadīja Dr. Mikaels Snaiders no Stenfordas universitātes, analizējot paraugus no 108 veseliem indivīdiem vecumā no 25 līdz 75 gadiem.
Rezultāti uzrādīja, ka ar vecumu saistītas izmaiņas, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās un paaugstināta uzņēmība pret slimībām, sasniedz maksimumu 44 un 60 gadu vecumā.
Profesors Hofmans piebilst, ka pastāv iespēja, ka ir arī citi novecošanās viļņi. “Nav izslēgts, ka viens no šādiem viļņiem varētu parādīties 30. gadu vidū, kā to uzskata Toms Henks.”
Viņš piezīmē: “Lai gan novecošanu bieži uzskata par pakāpenisku fizioloģiskās funkcijas samazināšanos, jaunākie pētījumi liecina, ka novecošanas process var būt viļņveidīgs.”