Dzemdē esošie bērni bija monoamoniskie dvīņi. Tas nozīmē, ka starp viņiem nav robeža, pastāv iespēja, ka nabassaite aptīsies ap bērniem. Tas ir ļoti bailīgi, jo bērni var augt vēderā, bet vēlākās stadijās piedzimt miruši…Vai arī viens no bērniem var piedzimt miris.
Tajā brīdī ginekologs ieteica Keitai nevienam neteikt par grūtniecību, jo ir pilnībā iespējams, ka būs spontānais aborts. Meitene izgāja no ārsta kabineta ļoti sabēdājusies, un piezvanīja savam vīram, lai pastāstītu, kas viņus sagaida.
Vīrietis atbalstīja sievu un uzmundrināja. Nākamajā dienā bija izdomāts rīcības plāns. Topošie vecāki izvēlējās labākos speciālistus un ievēroja to norādījumus. Sākumā Keita veica USG vienu reizi divās nedēļās. Bet pēc tam, kad pienāca 24. grūtniecības nedēļa, viņai nācās to darīt katru dienu. Keitas vēderu apskatīja katru dienu. Pienāca 32. grūtniecības nedēļa, kad meitenei tika ieplānota ķeizargrieziena operācija.
Šī operācija kļuva dīvaina, jo Keita bija bijušas tikai ūdens dzemdības. Bet pēc tam, kad māte ieraudzīja savus mazuļus, sāpes tūlīt pat pagāja. Dvīnītes nosauca par Hārperu un Kleo. Viena no viņām svēra vien 1,9 kg, bet otra – vēl mazāk…
Šodien šī ģimene ir vislaimīgākā ģimene pasaulē. Bet vīrs Adams ir parādījis sevi kā leģendārs un gādīgs tēvs, jo, kamēr Keita bija slimnīcā, viņš paspēja pastrādāt, pieskatīt divus bērnus, gatavot ēst un vēl katru dienu braukt pie Keitas uz slimnīcu.