Šī gada ziema izceļas ar neparasti augstu temperatūru, kas daudzviet radījusi sajūtu, it kā pavasaris būtu ieradies krietni ātrāk nekā ierasts.
Rodas jautājums – cik ilgi šī sezonai neraksturīgā siltuma viļņa dēļ turpināsies mīkstais laiks?
Un kā tas ietekmēs mūsu ceļus – vai pastāv risks, ka autoceļi būs klāti ar bedrēm un bojājumiem, vai arī šāda silta ziema tiem ir mazāk kaitīga nekā stindzinošs aukstums un atkārtoti sala-cilpas procesi? Par šiem aktuālajiem jautājumiem skaidrību ievieš 360TV Ziņas.
“Šī gada janvāris jau atkal pārsteidz ar netipiski augstu temperatūru, un tā vidusdaļa, pēc prognozēm, turpināsies ar īpaši siltiem laikapstākļiem, kas vairāk atgādina agru pavasari nekā ziemas sirdi.
Tomēr, raugoties uz janvāra izskaņu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu vadītāja Laura Krūmiņa norāda, ka situācija, iespējams, krasi mainīsies.
Viņa raidījumam stāsta, ka agrīnās prognozes šobrīd liecina par sala iestāšanos. Turklāt šis sals varētu būt diezgan nopietns – termometra stabiņš vietām varētu noslīdēt līdz pat -15 grādu atzīmei vai pat zemāk, atkarībā no reģiona un laikapstākļu attīstības.
Šādas krasas laikapstākļu svārstības ziemas sezonai gan nav neraksturīgas, tomēr šogad tās izceļas ar īpašu intensitāti.”
Visticamāk, ka gaidāmais sals nebūs ilgs – tas, kā prognozē speciālisti, varētu saglabāties ne vairāk kā nedēļu vai desmit dienas. Pēc tam februāra sākumā gaisa temperatūra atkal paaugstināsies, atgriežoties siltākas gaisa masas, kas turpinās šo sezonai raksturīgo nepastāvību.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognožu vadītāja Laura Krūmiņa norāda, ka pagaidām ir pāragri sniegt detalizētas prognozes par marta laikapstākļiem, taču jau tagad skaidrs, ka atlikusī ziemas daļa solās būt ar izteikti mainīgiem un nenoturīgiem apstākļiem.
Šāda laika dinamika turpina iezīmēt šo ziemu kā vienu no neprognozējamākajām un neraksturīgākajām pēdējo gadu laikā.
Šādas neparasti siltas un mainīgas ziemas dēļ autovadītājiem jāgatavojas neērtībām uz ceļiem, jo ir liela iespēja, ka braukšana varētu atgādināt kustību pa “kurmju rakumiem.”
Bedru veidošanās intensitāti nosaka vairāki faktori: satiksmes blīvums, ceļa seguma sākotnējais stāvoklis un, protams, laikapstākļu straujās svārstības. Īpaši kaitīgi ir periodi, kad temperatūra pārmaiņus krītas zem nulles un tad atkal paaugstinās, radot atkalu un atkusni.
Šādos apstākļos, kad nokrišņi mijas ar siltu un aukstu laiku un ceļi ir pakļauti intensīvai satiksmei, asfalta kārta piedzīvo ievērojamu slodzi.
Tā tiek bojāta gan no apakšas, kur uzkrājas mitrums, gan no augšas, kur pārvietojas transportlīdzekļi. Šīs kombinācijas dēļ bedres uz ceļiem parādās ļoti ātri, un to skaits pieaug teju ģeometriskā progresijā.
